Pieaug saslimstība ar gripu
Stacionārās monitoringa iestādes informē, ka pagājušajā nedēļā, līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā, hospitalizēti 19 saslimušie ar gripu, tostarp četri ar gripas izraisītu pneimoniju.
Savukārt, ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām (AAEI) ambulatorajās iestādēs vērsušos pacientu skaits aizvadītajā nedēļā pieauga par 9,6%, tas nozīmē, ka vidējais saslimstības rādītājs ir 1370 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.
Aizvadītajā nedēļā miris viens gripas pacients. Kopš gripas aktivitātes sākuma Latvijā reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar laboratoriski apstiprinātu gripu. Abiem pacientiem bija smagas hroniskas slimības.
LIC laboratorija informē, ka aizvadītajā nedēļā izmeklēti 255 pacientu respiratorie paraugi, kuros konstatēti 27 A tipa gripas vīrusi un 1 B tipa gripas vīruss. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pozitīvo paraugu īpatsvars pieaudzis par 6%.
Apkopotie dati par gripas aktivitāti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionā liecina par šīs infekcijas pieaugumu. Epidēmiskais slieksnis bija pārsniegts deviņās valstīs: Albānijā, Beļģijā, Francijā, Kirgizstānā, Krievijas Federācijā, Rumānijā, Spānijā, Zviedrijā un Šveicē.
Noteiktajam gripas epidēmiskajam slieksnim pietuvojušās četras valstis: Igaunija, Izraēla, Īrija un Nīderlande.
Ja gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, tā parasti 5-7 dienu laikā pāriet. Ja slimības simptomi nemazinās vai pat pastiprinās, tas liecina, ka pievienojušās komplikācijas. Ja nekrītas paaugstinātā temperatūra, klepus nemazinās vai pat kļūst spēcīgāks, ir stipras galvas sāpes, izteiktas iesnas, liels nespēks, elpas trūkums u.c. pazīmes, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.
Biežākās komplikācijas, kas var attīstīties gripas laikā:
* bronhīts;
* bakteriāla pneimonija jeb plaušu karsonis (tā ir viena no biežākajām un smagākajām gripas komplikācijām);
* sinusīts (akūts deguna blakusdobumu iekaisums);
* encefalīts;
* ar sirds veselību saistītas komplikācijas: (sirds muskuļa iekaisums, sirds somiņas iekaisums);
* smaga komplikācija ir tā dēvētais Reja sindroms, kas ir retāk vērojams, taču izpaužas smagi - ar nervu sistēmas un aknu bojājumu. Biežāk attīstās nepareizi ārstējot gripu.
LIC speciālisti atgādina, ka ļoti svarīgi pievērst uzmanību gan gripas profilaksei, gan tās savlaicīgai konstatēšanai un ārstēšanai. Tādēļ, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, svarīgi neuzsākt pašārstēšanos, bet pēc iespējas ātrāk vērsties pie ģimenes ārsta, smagākajos gadījumos izsaukt ātro palīdzību. Gripas sezonas laikā cilvēkam atbildīgāk jāizturas pret saviem ikdienas ieradumiem un dzīvesveidu, tādējādi saudzējot ne tikai savu veselību. Jāapzinās, ka gripa ir ļoti lipīga, tāpēc dodoties jau ar slimības pazīmēm uz darbu, skolu vai dažādiem pasākumiem tiek apdraudēta arī apkārtējo veselība.
No saslimšanas ar gripu un citām augšējo elpceļu infekcijām pasargā:
regulāra telpu vēdināšana;
ģērbšanās atbilstoši laika apstākļiem;
regulāra roku mazgāšana, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem vai priekšmetiem, ko lietojis slimnieks
veselīgs, vitamīniem bagāts uzturs;
sabalansēta darba un atpūtas dienas kārtība.
Tāpat arī ieteicams pēc iespējas vairāk uzturā lietot šķidrumu - zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas, arī skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, jācenšas lietot vitamīniem bagāts uzturs, arī pastaigas svaigā gaisā un pilnvērtīgs nakts miegs palīdzēs uzturēt stiprāku imunitāti.
Plašāk par infekcijas slimībām un to profilaksi lasīt LIC mājas lapā - www.lic.gov.lv (sadaļa – Infekcijas slimības. Gripa).
Informāciju sagatavoja V/a "Latvijas Infektoloģijas centrs" Sabiedrisko attiecību speciālisti
Foto: Fotolia
