Pieaug saslimstība ar dažādām zarnu infekcijām
Šogad kopumā ar zarnu infekcijām ārstējušies 480 cilvēku, kas ir par 37% vairāk nekā pērn, kad saslimušo skaits bija 350.
"Gandrīz katru dienu stacionārā tiek ievietoti pacienti ar aizdomām par saslimšanu ar kādu no zarnu infekcijām. Kopš maija sākuma līdz šim hospitalizēti vairāk nekā 80 sasirgušie ar akūtām zarnu infekcijām", informē Zarnu infekciju un parazitāro slimību nodaļas vadītāja Ilze Bērziņa. Daktere kā izplatītākās zarnu infekcijas - ar kurām stacionārā ievietoti saslimušie - nosauc noro un rota vīrusu izraisītās infekcijas (šogad - 122 gadījumi), salmonelozi (šogad 19 gadījumi), ievērojami retāki ir inficēšanās gadījumi ar botulisma vīrusu.
Sākotnēji akūtu zarnu infekciju izpausmes, neatkarīgi no ierosinātāja, ir ļoti līdzīgas. Precīzi noteikt diagnozi var tikai saslimušā cilvēka paraugu laboratoriskie izmeklējumi. Sarunās ar pacientiem noskaidrojas, ka saslimšanu ar zarnu infekcijām pārsvarā izraisa gan higiēnas iemaņu trūkums, gan arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kad iedzīvotāji iegādājas produktus, kas tiek ilgstoši uzglabāti, neievērojot produkta izlietošanas derīguma termiņu.
Nereti ir gadījumi, kad slimnīcā ar zarnu infekcijām nokļūst vairāki vienas ģimenes locekļi, vai dažādu korporatīvo pasākumu dalībnieki. Zarnu infekciju ierosinātāji - visdažādākie mikroorganismi - stafilokoki, zarnu nūjiņas, salmonellas un citi - pārtikas produktos var nokļūt visdažādākajos ceļos, visbiežāk gan, ja produkti tiek nepareizi uzglabāti un nepietiekami termiski apstrādāti, ja ēdiena gatavotājs nav ievērojis personīgo higiēnu (nemazgā rokas), viņam ir bojāta āda vai augšējo elpceļu iekaisums, piemēram, tonsilīts (angīna). Mikroorganismi nokļūst uz pārtikas produktiem un sāk izdalīt toksīnus.
Mikroorganismu izdalītie toksīni rada kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus - vemšanu, arī caureju", stāsta ārste Ilze Bērziņa.
Mediķe savā praksē pārliecinājusies, ka zarnu infekcijas ir "viltīgas". "Zem zarnu infekcijas klīnikas mēdz maskēties arī citas ar zarnu iekaisumu saistītas saslimšanas, tostarp - apendicīts, sepse, citas akūtas ķirurģiskas saslimšanas", norāda Ilze Bērziņa.
Reizēm akūtās zarnu infekcijas var noritēt arī bez caurejas, tikai ar vemšanu un graizēm vēderā. Toksīni spēj ietekmēt asinsspiedienu un sirdsdarbību, dažkārt cilvēks var zaudēt pat samaņu. Līdz ar šādām pazīmēm saslimušais var nepareizi uzskatīt, ka, vemšanas iemesls ir nevis zarnu infekcija, bet augstais asinsspiediens vai migrēna.
Arī mājas apstākļos gatavoti konservi, ne vienmēr izdodas droši lietošanai. Piemēram, konservos, kas aizvākoti ar metāla vāciņu, var palikt botulīna nūjiņa, kas bezgaisa telpā pastiprināti producē toksīnu. Tas iedarbojas nevis uz gremošanas, bet uz nervu sistēmu, tādēļ pacienti pirmās inficēšanās pazīmes - redzes dubultošanos un miglošanos, rīšanas traucējumus un pat halucinācijas - parasti saista ar citu saslimšanu, bet nesaista ar ēdienu un iespējamo zarnu infekciju.
Daktere I.Bērziņa atgādina, ka jūtot iepriekš minētās pazīmes un turpmāko pašsajūtas pasliktināšanos - bieža vemšana, caureja, reibst galva, parādās sirds un nieru darbības traucējumi - samazinās urīna izdalīšanās, vērojams liels nespēks, krampji rokās, kājās un pirkstos - nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība, jāmeklē mediķu palīdzība.
Lai izvairītos no zarnu infekcijām, kuras īpaši ātri izplatās vasarā, rūpīgāk jāseko līdzi pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātei, jāpeldas vietās, kur tas ir atļauts, jāievēro personīgā higiēna. Mediķi atgādina, ka higiēnai ir būtiska nozīme zarnu nūjiņu izraisīto infekciju profilaksē.
Informāciju sagatavoja Dace Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre.
Foto: Pilseta24.lv
