Pieaug pacientu parādi slimnīcām

Slimnieku nesamaksāto parādu summa Stradiņa slimnīcai ir ap 600 000 latu, Rēzeknes slimnīcai vidēji gadā slimnieki nesamaksā ap 70 000 latu, no kuriem labākajā gadījumā atgūst vienu trešo daļu. Savukārt Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī patlaban ir 12 000 latu liels slimnieku parāds, bet Jelgavas pilsētas slimnīcai - 38 000 latu parāds.

Katrai slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no augošā parādnieku skaita. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa pastāstīja, ka slimnieku parādi ir pārsnieguši 30 000 latu un ik mēnesi pieaug apmēram par 2000 latu. Tāpēc jau piekto gadu ārstniecības iestādei ir līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, kas atgūst apmēram 23% no nesamaksātajām naudas summām.

Arī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā gadījumos, kad klienti nepilda savas finansiālās saistības, nauda tiek atgūta ar parādu piedziņas uzņēmumu starpniecību. Kopējā pacientu parādu summa patlaban sasniegusi apmēram 600 000 latu un katru mēnesi pieaug par aptuveni 20 000 latu.

Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe laikrakstu informēja, ka slimnīca sadarbojas ar trim uzņēmumiem, kas piedzen parādus. Klientam bez ārstniecības izmaksām jāsedz arī parādu piedziņas uzņēmuma izdevumi. Ar piedzinēju starpniecību slimnīcai izdodas atgūt aptuveni 30-35% naudas. Taču piedzinēju pakalpojumi tiek izmantoti tikai tādos gadījumos, ja pacients nepilda ar ārstniecības iestādi noslēgto vienošanos par apmaksas nosacījumiem. Tie ļauj vismaz pusi no rēķina summas apmaksāt 15 dienu laikā, bet atlikušo maksājuma daļu var sadalīt ne vairāk kā trijos maksājumos. Maksājumi jāveic ne retāk kā reizi mēnesī.

Slimnīcas vadība uzsvēra, ka tā nevar uzņemties bankas funkcijas un tās rīcībā nav brīvu naudas līdzekļu iekšējās kreditēšanas nodrošināšanai. Slimnīcai ir bijušas sarunas ar vairākām kredītiestādēm par ārstniecības patēriņa kredīta nepieciešamību un lietderību. Pozitīvi par šādu produktu ir izteikusies "Nordea Bank Finland Plc." Latvijas filiāle. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis uzskata, ka Veselības ministrija varētu rīkot iepirkumu šāda kredītpakalpojuma piesaistei un tādējādi varētu atrast banku, kas piedāvātu pacientam labvēlīgākos nosacījumus.

Citāda parādu piedziņas prakse ir Rīgas Austrumu slimnīcā, kur, sasummējot pēdējo trīs gadu slimnieku nesamaksātās naudas summas, parāds sasniedz vienu miljonu latu jeb vairāk nekā 300 000 latu gadā. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem iestādei bijis līgums ar parādu piedzinējiem, taču iestādes vadība nav bijusi mierā ar piedzinēju diezgan agresīvajām vēstulēm slimniekiem, turklāt pierādījies, ka, strādājot civilizētākā veidā, var sasniegt tādu pašu rezultātu, kā to spējuši piedzinēji, - viņi atguvuši apmēram 20% no nesamaksātajām summām.

Slimnīca ar pacientiem slēdz līgumu par atlikto maksājumu, kas var ievilkties līdz pat pusgadam. Ar parādniekiem strādā slimnīcas finanšu un ekonomikas nodaļa, regulāri raksta atgādinājuma vēstules, veido parādnieku datu bāzi, ja netiek galā, sniedz prasību tiesā. Boka atzina, ka jārēķinās ar zināmu zaudējumu procentu, jo vienmēr būs slimnieki, kas nesamaksās. Arī citās valstīs ar to rēķinās, tikai atšķirība tā, ka Latvijā slimnieku parādi ir pilnībā uz slimnīcu pleciem un tā nav valstiska darīšana. Netiek analizēts, kāpēc šie parādi rodas, netiek veidota arī vienota parādnieku datu bāze un to ne viens vien izmanto, pusgada laikā ārstēdamies vairākās slimnīcās un nevienā nemaksājot.

Boka uzskata, ka, problēmai pieaugot, tā nevar palikt tikai slimnīcu ziņā, ir nepieciešams valstisks risinājums, kur jāiesaistās gan Veselības, gan Labklājības ministrijām. Turklāt jāņem vērā, ka parādnieku skaits šogad, visticamāk, pieaugs vēl vairāk, jo maznodrošinātajiem pacientiem vairs nav tā dēvētā sociālā spilvena labumu - viņiem līdzmaksājumi par ārstēšanos un medikamentiem ir jāmaksā no savas kabatas.

Daudz mazāka parādu nasta ir tām slimnīcām, kas nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Piemēram, Ludzas rajona slimnīcas vadītājs Juris Atstupens pastāstīja, ka pacientu parāds ir zem 1000 latu un ka tas ir tik mazs tādēļ, ka slimnīca par hronisku pacientu ārstēšanu un plānveida operācijām prasa priekšapmaksu.

Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem lielajās slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos.

Rīga, 5.janv., LETA. 
Foto: Fotolia