Pētījums: Viens savlaicīgā HIV ārstēšanā ieguldīts ASV dolārs rada 17 dolārus lielu ieguvumu
Apvienoto Nāciju HIV/AIDS programma UNAIDS publicējusi jaunāko 2015. gada pētījumu START, kas apliecina, ka HIV izplatības ierobežošanā ārkārtīgi liela nozīme ir savlaicīgi uzsāktai ārstēšanai.
ASV Nacionālā veselības institūta pētījums liecina, ka antiretrovirālās terapijas uzsākšana uzreiz pēc HIV diagnosticēšanas palielina iespēju aizkavēt vīrusa izplatīšanās risku, kas rodas gaidot, kamēr tā saukto CD4 jeb imunitātes šūnu skaits asinīs ir samazinājies līdz 350 šūnām uz mm3 asiņu, kad parasti tiek uzsākta ārstēšana. Ja HIV inficēto ārstēšana tiek sākta stadijā, kad CD4 šūnu līmenis ir 500 šūnas uz mm3 asiņu, risks, ka vīruss progresēs līdz AIDS diagnozei, kā arī citām nopietnām saslimšanām vai pat nāvei, samazinās par 53%.
Agrāka HIV ārstniecības nodrošināšana nozīmē gan labākus rezultātus HIV inficētajiem, gan mazākus valsts izdevumus veselības aprūpei. UNAIDS aprēķinājusi, ka katrs investētais ASV dolārs HIV ārstēšanā rada 17 dolāru lielu ekonomisko ieguvumu. Uzsākot agrāku terapiju, tiek ietaupīti 43% no nākotnē paredzamajiem izdevumiem, ko nāktos tērēt, ārstējot HIV radītās papildu saslimšanas - tuberkulozi, sēnīšu infekcijas, vēzi, diabētu u.c. Kā liecina pētījums, cilvēkresursu ziņā ieguvumi būtu vēl lielāki - nepilnu divu paaudžu jeb 35 gadu laikā tiktu apturēta AIDS epidēmija. Tādejādi kopumā pasaules ekonomikai iegūtu 760 miljonus dzīves gadu.
"Diemžēl Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur, pretēji ekspertu ieteikumiem un arī UNAIDS pētījumā paustajām atziņām, HIV inficēto pacientu ārstēšana ar antiretrovirālām zālēm tiek uzsākta novēloti jeb tikai tad, kad CD4 šūnu līmenis ir līdz 200 šūnām uz mm3 asiņu. Līdz ar to Latvijā vīrusa ārstēšana ir izmaksu neefektīva un HIV infekcijas ārstēšanas izmaksas arvien pieaug, savukārt vīrusa izplatība notiek ievērojami straujāk nekā citās valstīs," atzīst RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Ķīvīte.
Latvijā faktiski HIV pacientu ārstēšana tiek uzsākta jau AIDS stadijā, kad cilvēka imunitāte ir galēji novājināta un pamatslimībai var būt pievienojušās smagas blakusslimības kā vēzis, tuberkuloze u.c., kuru ārstēšanai no veselības budžeta arī ir jātērē ievērojami līdzekļi. Līdz ar to HIV ārstēšanā izmantotie līdzekļi tiek izmantoti neefektīvi, norāda A.Ķīvīte.
Uzsākot agrīnu HIV inficēto pacientu terapiju, praksē uzskatāmi tiktu īstenota politiķu bieži piesauktā nepieciešamība ieviest strukturētu pieeju veselības aprūpes budžeta plānošanā, kas nozīmē HIV ārstēšanā ieguldīto līdzekļu ietaupījumu ilgtermiņā. Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs publiski vairākkārt paudis, ka papildu finansējums veselības nozarei varētu tikt rasts, vienīgi īstenojot strukturālās reformas, kas sakārtos sistēmu un tās finansēšanu, padarot to ekonomisku izdevīgu un medicīniski efektīvāku.
