Ārsts turklāt atzīst: "Latvija pati vēl īsti nenovērtē, ka daudzos kardioloģijas pētījumos pasaulē mēs atrodamies pašā spicē. Piemēram, cilmes šūnu implantēšana sirds miokarda audos matemātiskās modelēšanas pētījumi un citi. Rīga šajā jomā strādā desmit, divdesmit gadu uz priekšu."

Pasaulē tiek izstrādātas aizvien jaunas un efektīvākas sirds asinsvadu slimību ārstniecības metodes. Vieni zinātnieki mēģina izaudzēt mākslīgo sirdi no cilmes šūnām, otri — radīt jaunus medikamentus, bet vēl citi uzveikt trombus vai holesterīna nogulsnes. Lai arī ceļi var atšķirties, mērķis ir kopīgs — uzturēt sirdi un asinsriti labākā darba kārtībā pēc iespējas ilgāk, raksta laikraksts "Diena".

Profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka ļoti vērtīgs ir 2008.gadā Latvijā veiktais pētījums par iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības stāvokli. Tajā piedalījās 4095 cilvēki no visas Latvijas. Detalizēti izanalizējot visus datus, var izveidot ģenētisko datu banku, kurā glabāsies katra pārbaudītā atšifrēts genoms.

Ja tas būs zināms, katram pacientam varēs piemeklēt individuālu ārstēšanu. Dažiem cilvēkiem der viena veida zāles, bet citiem tās nav efektīvas, jo notikusi kāda gēnu mutācija. Izmantojot gēnu bankas datus, ārsts pacientam izvēlēsies piemērotākās zāles. Tikpat labi varēs darboties arī pretējā virzienā, piemēram, radīt ķīmisku vielu, kas maina gēnus. Uzlabotie gēni savukārt mainītu dažādus procesus šūnās, un cilvēks atveseļotos. Tomēr jāatzīst, ka dažreiz ne gēniem, ne dzīvesveidam nav pilnīgi nekādas nozīmes cilvēka dzīvības glābšanā. "Jūs varat būt absolūti vesels un ar skaidru dvēseli, bet jūs uz ielas notriec mašīna. Tātad ir lietas, kas ir ierakstītas citur," spriež profesors.

Ērglis laikrakstam "Diena" atzīst, ka viņam viena no saistošākajām metodēm, kuru izmantot kardioloģijā, šķiet matemātiskā modelēšana. Ar to var izveidot katra konkrētā pacienta sirds 3D attēlu un apskatīties, kā bojājums ietekmē asinsriti un sirdsdarbību. Virtuālais pirmsoperāciju plānotājs ļauj izspēlēt visdažādākos bojājumu un ārstēšanas scenārijus. Pasaulē gaida šīs metodes pētījumu rezultātus, kas pierādīs tās efektivitāti. Ērglis cer, ka to varēs izmantot jau šogad, un Latvija pašlaik ir vidutāja šīs metodes popularizēšanai starp ASV, Eiropu un Āziju. Profesors paredz, ka turpmāk tiks izgudrotas tehnoloģijas pacienta personīgo sirds hologrammu veidošanai. Tad, piemēram, ķirurgi pirms operācijas varēs hologrammu izpētīt un noskaidrot, kas notiek, veicot vienu vai otru manipulāciju.

Medicīnā nākotne pieder arī sīkajām nanodaļiņām, turpina Ērglis. Piemēram, pašlaik Andreja Cēbera vadītā fiziķu grupa kopā ar biologu un kardiologu komandu Latvijas Universitātē unPaula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā strādā pie tā dēvētajām skudrām — ar magnētu vadāmām nelielām daļiņām. "Mūsu ideja ir pavisam vienkārša," klāsta profesors. "Iedomājieties, ka viss notiek līdzīgi tam, kā bērni spēlē datorspēles. Sēž speciālists ar bruņotu armiju jeb, precīzāk sakot, nanodaļiņu pulkiem un, vadot tos cauri organismam, iznīcina slimās šūnas." Izmantojot šādu terapiju, viss organisms nebūs "jāindē" ar medikamentiem, jo slimība tiks uzveikta lokāli. Viņš cer, ka šo metodi varēs izmantot ārstniecības praksē aptuveni pēc 10–15 gadiem.

Tiek arī izstrādātas un pilnveidotas aizvien jaunas asinsvadu protēzes jeb tā dēvētie stenti, ko ārsti izmanto sašaurināto un bojāto asinsvadu paplašināšanai.

Zinātne jau sen pārkāpusi valstu robežas un ir cieši savstarpēji saistīta, piemēram, Andrejam Ērglim ir kolēģi gan Japānā, gan Amerikā. Viņš laikrakstam "Diena" atzīstas: "Patiesībā tā ir "banda", kas strādā kopā, un mēs nevaram viens bez otra iztikt gan teorētiskajā, gan praktiskajā pētījumu realizācijā." Profesors uzsver, ka jebkurā gadījumā Latvijas zinātniekiem jāpiesaka pašiem savi patenti, ne tikai jāparādās citu valstu patentu pieteikumos kā autoriem. Tad arī pētnieciskais darbs iegūs taustāmu labumu naudas izteiksmē.

Andrejs Ērglis/ Foto: LETA