Pārtikas ražotāji kategoriski pieprasa tikšanos ar premjeru un veselības ministri
LPUF sagatavojusi abiem politiķiem adresētu vēstuli, kurā norādīts, ka pārtikas ražotājus uztrauc Veselības ministrijas (VM) un tās atbildīgo amatpersonu vieglprātīgā attieksme pret Latvijas ražotājiem.
"Vēlamies redzēt veiktos aprēķinus par to, kā šādi priekšlikumi ietekmēs pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā, kā tas ietekmēs nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un kā tas atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju. Mums nav pieņemams, ka VM naudas līdzekļu trūkumu piedāvā risināt ar esošo nodokļu paaugstināšanu un jaunu nodokļu ieviešanu, neapzinoties iespējamās sekas," teikts vēstulē.
Saskaņā ar LPUF aprēķiniem atsevišķiem pārtikas ražotājiem VM priekšlikumu ieviešana var radīt papildu izdevumus vairāk nekā pusmiljona latu apmērā, kas nopietni apdraudētu uzņēmumu turpmāko darbību.
"VM vēlme iekasēt papildu 20 miljonus latu no pārtikas ražotājiem skars ne tikai uzņēmējus, bet vistiešākajā veidā arī patērētājus. Pieprasām atrast laiku, lai tiktos un izskaidrotu VM izstrādātos priekšlikumus un valdības plānoto rīcību attiecībā uz šo jautājumu," norādīts vēstulē.
LPUF vēstuli parakstījusi gan organizācijas vadītāja, gan tās biedri - AS "Latfood" valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms, AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, AS "Laima" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemežs, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, SIA "Kronis" valdes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks, SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, SIA "Spilva" valdes locekle Lolita Bemhena, AS "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, AS "Rīgas piena kombināts" padomes loceklis Atis Sausnītis, SIA "Vinnis" valdes priekšsēdētājs Uldis Rudmiezis, Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Vladimirs Barskovs.
Kā ziņots, veselības ministre vakar, 22.augustā, norādījusi, ka, piemērojot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kā arī to straujāk ceļot tabakai, alkoholam un azartspēlēm, valsts budžets 2014.gadā varētu iegūt 33,7 miljonus latu.
Akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai VM piedāvā celt pakāpeniski. Piemēram, alum no 3,10 eiro (2,20 latiem) par 100 litriem līdz četriem eiro (2,83 latiem) 2014.gadā, pieciem eiro (3,54 latiem) 2015.gadā un sešiem eiro (4,25 latiem) 2016.gadā. Vīnam VM rosina palielināt akcīzes nodokli no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā un 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā, raudzētajiem dzērieniem no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā, 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā un līdzīgi citiem alkoholiskajiem dzērieniem.
VM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa celšana tabakas izstrādājumiem 2014.gada budžetā dotu papildu 12 miljonus latu, alkoholiskajiem dzērieniem - 13 miljonus latu, azartspēlēm - 1,7 miljonus latu, bet nodokļa piemērošana neveselīgajiem pārtikas produktiem - septiņus miljonus latu.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Francisco
