Pārskatīs ģimenes ārstu kvalitātes kritērijus
Kā aģentūrai LETA skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders, tiks pārskatīti gan obligātie kvalitātes kritēriji, gan arī pagājušajā gadā izstrādātie un apstiprinātie brīvprātīgie kvalitātes kritēriji ar mērķi papildināt obligātos kritērijus. Šneiders norādīja, ka obligātie kritēriji varētu tikt papildināti gan ar tiem kritērijiem, kas bija iekļauti brīvprātīgajā programmā, gan ar jauniem kritērijiem, bet par to lems darba grupa.
Kā liecina informācija VM mājaslapā, darba grupa vērtēs arī iespēju ģimenes ārsta darbības kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma un maksājumu sadales metodiku apvienot ar tiem kritērijiem, kas patlaban noteikti kā obligātie.
Darba grupai līdz šā gada 1.augustam būs jāizstrādā un jāiesniedz VM priekšlikumi grozījumiem noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Šneiders sacīja, ka pārskatīt kvalitātes kritērijus nepieciešams, lai iekļautu jaunus rādītājus un novērtētu, vai kādi kritēriji laika gaitā nav zaudējuši aktualitāti.
Darba grupas vadītājs ir VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis, tāpat darba grupā strādās Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks, veselības ministres ārštata konsultatīvais darbinieks ārstniecības jautājumos Guntis Bahs, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons, NVD projekta vadītājs Aigars Miezītis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sertifikācijas komisijas locekle Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle Rita Paeglīte un VM Veselības aprūpes departamenta Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča.
Šonedēļ, 15.februārī, darba grupas sēdē plāno piedalīties arī veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Kā ziņots, brīvprātīgā ģimenes ārstu papildu pieejamības un kvalitātes programma sāka darboties no 2011.gada 1.jūlija. Programmā tika iekļauts 21 kritērijs, kas vērsts uz primārās veselības aprūpes pakalpojumu resursu nodrošināšanu. Tie ir rādītāji, kas parāda pakalpojumu sniegšanas procesu, piemēram, prakses resursi, māsas iesaiste, un rādītāji, kas parāda pakalpojumu sniegšanas rezultātus, piemēram, hronisko pacientu aprūpe, hospitalizāciju skaits.
Rīga, 14.febr., LETA.
Foto: Fotolia
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 nav vēl pagājis gads,vispirms jāizvērtē ieguvums no jaunās programmas,tad var domāt-ko likt klāt,ko ņemt nost.Pie pašreizējām rindām uz izmeklējumiem un naudas iedalījuma laboratoriskiem izmeklējumiem-jācer ,ka praksēs ,kur koncentrējas smagāk slimi pacienti -ar stentiem,diabēta pacienti,kardioloģiskie pacienti ,kas saņem varfarīnu-būs iespēja otrajā pusgadā piešķirt papildu finansējumu,jo uz šodienu esam izlietojuši 1/4 planotās naudas
