Pārāk zemas cenas kavē medicīnas pakalpojumu eksportu
Arī tulkošanas biroja "Language Master International" pārstāve Kristīne Špate norādīja, ka nopietnu ilgtermiņa klientu pārāk zema pakalpojuma cena atbaida.
"Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka Latvijā un Rietumos medicīnas pakalpojumu cenas atšķirtas divas līdz desmit reizes un zemās cenas Latvijā pat kavē eksportu, jo Rietumu valstīs netic, ka medicīnas pakalpojumu cenas var būt tik mazas. Arī tūrisma aģentūras zemo cenu dēļ nav ieinteresētas sadarboties ar Latvijas veselības pakalpojumu sniedzējiem, jo par starpniecību saņemtā atlīdzība būtu salīdzinoši maza, tādēļ tās labāk izvēlas sadarboties, piemēram, ar Šveices klīnikām.
Rēvalds atzina, ka Latvijā daudzi medicīnas pakalpojumu sniedzēji ir izveidojuši divas cenu listes - vienu vietējiem un otru - ārvalstu klientiem. Kā piemēru šādai cenu politikai "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs minēja neauglību ārstējošās klīnikas.
Vienlaikus viņš atzina, ka klienti Austrumu valstīs cenšas noskaidrot patieso pakalpojumu cenu. Rēvalds stāstīja, ka Austrumu valstīs novērtē gan Latvijā sniegto medicīnas pakalpojuma cenu, gan kvalitāti, gan mentalitāti, kamēr Rietumos mūsu medicīnas pakalpojumus tomēr uzskatot par mazāk kvalitatīviem.
"Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka milzīgs potenciāls eksportēt medicīnas pakalpojumus ir valsts slimnīcām. Tās varētu eksportēt veselības pakalpojumus un sasniegt tādu pat līmeni kā Taizemē, Brazīlijā un citur. Pašreizējo situāciju valsts slimnīcās Rēvalds raksturoja ar vārdiem - "jo sliktāk strādā valsts slimnīcas, jo vairāk tām dodam naudu".
Rēvalda paustajam viedoklim, ka pārāk zemas cenas var kavēt eksportu, piekrita arī tulkošanas biroja "Language Master International" pārstāve Špate, norādot, ka nopietnu ilgtermiņa klientu pārāk zema pakalpojuma cena atbaida un mazāka cena ir aktuāla tiem, kas vēlas vienu līgumu, īstermiņa sadarbību.
"Nordea vitametrs" atklāj, ka tiešo eksportētāju dalījumā pēc sektora 24% ir pakalpojumu sniedzēji. 34% tiešo eksportētāju ir ražošanas uzņēmumi, 26% - vairumtirgotāji, 4% strādā tirdzniecības nozarē, 2% - būvniecībā, bet 10% - citā nozarē.
Rīga, 28.sept., NOZARE.LV.
Foto: Reuters/ Scanpix
