Papildus 10 miljoni latu veselības aprūpei atrasti, Latvijai veiksmīgi emitējot parādzīmes
Premjers uzsvēra, ka šie līdzekļi netiek piešķirti uz budžeta deficīta rēķina, bet gan pārdalot naudu budžeta ietvaros.
Aicināts skaidrot, kāpēc jau budžeta veidošanas procesā veselības aprūpei netika piešķirti pietiekami līdzekļi, Dombrovskis nepiekrita, ka būtu pieļautas kļūdas budžeta plānošanā, bet īsti neizskaidroja, kāpēc netika paredzēts pietiekams finansējuma apjoms.
Politiķis apgalvoja, ka pašlaik neesot indikāciju, kas liecinātu, ka veselības aprūpei šogad nāksies piešķirt vēl kādus papildus līdzekļus.
Dombrovskis norādīja, ka Latvija nedrīkst virzīties uz budžeta deficīta palielinājumu, lai nepalielinās aizdevumu likmes Latvijai.
Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja papildu 10,2 miljonu latu finansējuma novirzīšanu Veselības ministrijai, lai palielinātu terapeitiskos tarifus stacionārajā veselības aprūpē. Šiem mērķiem no Veselības ministrijas (VM) budžeta tiks pārdalīti 600 000 latu, tostarp 300 000 latu tiks ņemti no finansējuma starptautiskajiem norēķiniem par Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet otri 300 000 latu tiks pārdalīti no Zāļu valsts aģentūras 2011.gada maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu līdzekļu atlikuma.
Savukārt no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība" tiks pārdalīts finansējums 9 657 965 latu apmērā, to ieskaitot Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammai "Ārstniecība", lai 2012.gadā nodrošinātu viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšanu un līgumu noslēgšanu ar slimnīcām par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Šie līdzekļi nepieciešami, jo terapeitiskais tarifs, kas noteikts slimnīcām, ir pārāk zems un ir vajadzīgs papildu finansējums, pašreizējo tarifu 115,6 latu apmērā paaugstinot līdz 185,9 latiem, norāda VM.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) žurnālistiem uzsvēra, ka par šo situāciju un līdzekļu trūkumu bijis zināms jau pērnā gada nogalē un viņa to valdībā arī esot teikusi.
Veidojot šā gada valsts budžetu, šāda apjoma papildu līdzekļu piešķiršana nav bijusi iespējama, bet nu pēc gada pirmajiem diviem mēnešiem tas esot iespējams, apgalvoja ministre, vienlaikus uzsverot, ka to nekādā mērā nevajadzētu saistīt ar starptautisko aizdevuma programmu un aizdevēju prasītajiem taupības pasākumiem, kuri vēl pērn valdībai bija aktuāli.
Valdības lēmums arī paredz Finanšu ministrijai iekļaut Veselības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumos 2013., 2014. un 2015.gadam papildu finansējumu 9 057 965 latu apmērā, lai nodrošinātu viena pacienta ārstēšanas tarifu terapeitiskajiem pakalpojumiem 2012.gada līmenī.
Kā skaidro VM, tās budžeta izdevumi 2012.gadā atbilstoši likumam par valsts budžetu ir 457 491 514 lati, tai skaitā 446 121 868 lati valsts budžeta pamatfunkciju izpildei. Lai gan ārstniecības apakšprogrammā finansējums salīdzinājumā ar 2011.gadu ir palielinājies, tomēr finansējums ir samazinājies sociālās drošības tīkla stratēģijas apakšprogrammā par 10,4 miljoniem latu, un šis finansējuma samazinājums skar ārstniecības iestādes.
Tiek uzsvērts, ka skaidra un saprotama līgumos piedāvāto naudas līdzekļu definēšana, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta skatījumā, ir uzskatāma par pareizāku pieeju, piedāvājot slimnīcām sniegt palīdzību visiem pacientiem (reālam pacientu skaitam) par zemāku samaksu, - nevis lielāka samaksa par vienu pacientu, bet optimistiski samazināta pacientu skaita prognoze.
Tomēr līgumu slēgšanas gaitā un diskusijās ar slimnīcām individuāli un ar Latvijas slimnīcu biedrības pārstāvjiem iezīmējusies "galvenā un faktiski vienīgā problēma", ka tieši šis tarifs neatbilst reālajām slimnīcu izmaksām. Slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka tarifam būtu jābūt ap 230 latiem.
Slimnīcu viedokli, ka Nacionālā veselības dienesta piedāvātais tarifs neatbilst slimnīcu izmaksām, netieši apstiprinot fakts, ka stacionārajai palīdzībai 2010.gada beigās slimnīcām bija pieejami 164,39 miljoni latu, 2011.gada beigās - 142,11 miljoni latu, bet 2012.gada līgumos tiek piedāvāti 132,12 miljoni latu, tajā pašā laikā stacionēto pacientu skaits kopš krituma 2009.gadā 2010.gadā ir apstājies un tam ir tendence nedaudz palielināties.
Kā norādījusi Veselības ministrija, nepiešķirot papildu finansējumu, būtiski samazinātos stacionāro pakalpojumu sniedzēju skaits, kā arī samazinātos iedzīvotājiem pieejamais pakalpojumu grozs.
Rīga, 29.febr., LETA.
Foto: LETA
