Pagaidām jaunie rezidentūras noteikumi īpaši neveicina topošo ārstu došanos uz reģioniem
Kā ziņots, jaunie noteikumi paredz, ka reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto. Šādas izmaiņas ieviesa, lai nodrošinātu ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā.
Taču Bundulis norāda, ka pagaidām šo mērķi īsti nav izdevies sasniegt, jo uz reģionālajām slimnīcām devušies vien daži rezidenti, līdz ar to vajadzētu saprast iemeslus, kāpēc rezidenti nedodas uz reģioniem, un jāmēģina rast risinājumus, iesaistot pašvaldības. Tomēr noteikumi ir pavisam nesen ieviesti, līdz ar to nevajadzētu teikt, ka nekas nav izdevies, uzsvēra Bundulis.
Pavisam nesen ar universitāšu slimnīcām arī tika panākta vienošanās par principiem, kādā veidā tiek uzskaitītas un apmaksātas dežūras, lai vienādu specialitāšu rezidentiem par vienādu stundu skaitu neatšķirtos atalgojums. Savukārt runājot par rezidentu atalgojumu un piemaksām, Bundulis norādīja, ka studiju gada sākumā varētu būt kāda aizkavēšanās, ja nebija noslēgti līgumi ar rezidentiem, taču tagad problēmām ar finanšu plūsmu nevajadzētu būt. Tas attiecās arī piemaksu rezidentiem, kas strādā reģionos.
Šogad VM budžeta finansējums rezidentu apmācības nodrošināšanai ir 5,22 miljoni latu, no kuriem 4,97 miljoni latu ir finansējums augstskolām, kuras slēdz līgumus ar slimnīcām, sadarbības līgumus ar budžeta iestādēm un līgumus ar uzņemtajiem rezidentiem. Rīgas Stradiņa universitātei šogad paredzēti 3,66 miljoni latu, bet Latvijas Universitātei - 1,3 miljoni latu.
Jau ziņots, ka šogad apstiprinātie rezidentūras noteikumi paredz arī to, ka jaunajiem mediķiem vismaz trīs gadus piecu gadu periodā pēc rezidentūras beigšanas būs jāgūst ienākumi Latvijā un jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt nodokļa apjomam jābūt vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību, paredz šodien valdības apstiprinātie rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumi.
Pretējā gadījumā piecu gadu laikā būs jāsedz valstij visi rezidentūras apmācības izdevumi, atskaitot rezidenta algu.
Noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņem ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Šos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī tika noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.
Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, tika noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežūrē 792 stundas gadā.
Rīga, 12.dec., LETA.
Foto: Fotolia
