NVO palīdzēs mācību iestādēm sakārtot bezglutēna ēdināšanu

Latvijas celiakijas pacientu biedrība "Dzīve bez glutēna" īstenos aptuveni 16 500 latu vērtu projektu ar mērķi sakārtot bezglutēna ēdināšanu Latvijas izglītības iestādēs.

"Dzīve bez glutēna" ir parakstījusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par finansējuma saņemšanu. Aptuveni 92% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, bet pārējais ir biedrības līdzfinansējums.

Projekta ietvaros biedrība veiks Latvijas skolu un bērnu dārzu vadītāju aptauju ar mērķi noskaidrot, vai viņu vadītās iestādes nodrošina speciālo bezglutēna ēdināšanu bērniem ar diagnozi celiakija; uztura speciālisti izstrādās bezglutēna ēdināšanas standartu izglītības iestādēm; pieredzes apmaiņas brauciena laikā tiks izvērtēta Tamperes pilsētas (Somija) labākā prakse bezglutēna ēdināšanas organizēšanā bērniem. Projektu noslēgs konference, kurā izglītības un veselības jomu speciālisti tiks iepazīstināti ar Latvijas situāciju, Somijas pieredzi un izstrādāto bezglutēna ēdināšanas standartu.

Biedrības "Dzīve bez glutēna" valdes priekšsēdētājs Cvi Rubinčiks: "Mēs regulāri saņēmam sūdzības no vecākiem, kuru bērniem ir celiakija: viņu bērnus atsakās uzņemt mācību iestādēs diagnozes dēļ, viņiem netiek nodrošinātas brīvpusdienas, viņi nevar piedalīties kopīgos pasākumos. Lai saglabātu veselību, bērnam ar celiakiju uz visiem laikiem jāatsakās no daudziem produktiem, kuri satur kviešus, miežus, rudzus - no maizes, makaroniem, bulciņām, faktiski, visiem rūpnieciski pārstrādātiem produktiem. Taču šodien Latvijā ir pieejami arī daudzi bezglutēna produkti, un ievērot bezglutēna diētu var arī mācoties parastajā skolā vai bērnu dārzā. Mēs vēlamies paskaidrot izglītības iestāžu darbiniekiem, ka tas nav tik sarežģīti, lai atteiktos uzņemt bērnu ar šādu diagnozi, un mēs arī izveidosim skaidru bezglutēna diētas aprakstu ar ēdienkaršu paraugiem un recepšu instrukcijām".

Biedrība "Dzīve bez glutēna" aicina uz sadarbību izglītības iestāžu pārstāvjus, lūdzot viņus neatteikties sniegt telefoniskās intervijas. Pētnieki telefoniski noskaidros, vai skolā ir bērni ar celiakiju, vai viņiem tiek nodrošināta speciālā diēta un kādas ir šīs speciālās ēdināšanas izmaksas.

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Informāciju sagatavoja Irina Rubinčika, Latvijas celiakijas pacientu biedrības "Dzīve bez glutēna" pārstāve
Foto: Stock.XCHNG

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

23.11.2017 14:20

šķiet, ka sarežģīti pielāgoties bērniņiem ar šādām veselības problēmā, jo tie ir lieki izdevumi, bet prieks, ka cenšamies integrēt arī slimus bērniņus, kuri ne ar ko neatšķiras no citiem bērniņiem
06.06.2017 14:57

šķiet, ka sarežģīti pielāgoties bērniņiem ar šādām veselības problēmā, jo tie ir lieki izdevumi, bet prieks, ka cenšamies integrēt arī slimus bērniņus, kuri ne ar ko neatšķiras no citiem bērniņiem

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Testa rezultāti: atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvāja testēt serumu, kas izstrādāts ikdienas kopšanai sausiem, trausliem, blāviem un šķelšanās tendencei pakļautiem nagiem. Tā formula ir 100% aktīvo augu eļļu koncentrāts – bez ūdens un silikoniem.