NVD: pēdējos gados attīstās dienas stacionāru pakalpojumi
NVD pārstāvis pastāstīja, ka dienas stacionāru pakalpojumi arī patlaban turpina attīstīties, taču tiek ieviesti kritēriji un sarežģītības pakāpes pakalpojumiem, kurus var un nevar sniegt noteiktos dienas stacionāros.
Salīdzinājumā ar 2004.gadu dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits no kopējā dienas un diennakts stacionāros ārstēto skaita ir pieaudzis no 5,9% līdz 25,3%, savukārt pavadīto dienu skaits no 3,3% līdz 15,7%, informēja Mārtiņsons. Viņš arī piebilda, ka dienas stacionāra pakalpojumus sniedza 105 ārstniecības iestādes, tostarp 37 no 39 slimnīcām.
Gandrīz puse no visiem izdevumiem par ārstēšanos dienas stacionārā ir izdevumi invazīvajai kardioloģijai.
Arī VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis sacīja, ka notikušas lielas pārmaiņas ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, kas noticis tāpēc, ka samazinājies finansējums stacionāriem.
Tomēr komisijas deputāti vēlējās uzzināt par pēdējos gados ambulatoro pakalpojumu attīstībai piešķirtā papildu finansējuma apjomu un tā izlietojumu. Taču Veselības ministrijas un NVD pārstāvji, kas apmeklēja sēdi, uz šiem jautājumiem nevarēja atbildēt, tāpēc solīja sagatavot šo informāciju.
Tāpat deputāti jautāja arī par rindām uz ambulatorajiem pakalpojumiem un to pieejamību. Tomēr, arī atbildot uz šiem jautājumiem, Mārtiņsons vien norādīja, ka pacientu pieprasījums pēc valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir lielāks, nekā to patlaban spēj apmierināt, taču nevienai valstij nav izdevies pilnībā apmierināt pacientu vēlmes. NVD speciālists, atsaucoties uz kādu pētījumu, pastāstīja, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvars ir 60%, bet privātais sektors nodrošina ap 40%.
Rīga, 13.marts, LETA.
Foto: Stock.XCHNG
