Nozares pārstāvji kritizē Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plānu līdz 2018.gadam
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka šis pagaidām ir diskusiju materiāls, kurā ir iespējamas korekcijas, pirms plāns tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Tāpat par iespējamām pārmaiņām vēl notiks diskusijas.
Patlaban veselības aprūpes izvietojuma plāns paredz, ka Alūksnes, Preiļu, Jūrmalas un Krāslavas slimnīcas nākotnē varētu pildīt steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un aprūpes slimnīcas funkcijas. Savukārt vienprofila ārstniecības iestādes tiks apvienotas un integrētas esošajās daudzprofilu slimnīcās.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Valerijs Valdmanis pauda viedokli, ka patlaban šis plāns ir "absolūta stagnācija", jo tas balstīts uz esošo nozares finansējuma apjomu, tāpēc viņam esot radusies sajūta, ka nozari mēģina ierobežot, likvidēt visu, ko vien var likvidēt. Viņš vaicājis, kad veselības aprūpe atgriezīsies uz plānveida pakalpojuma sniegšanu, nevis cilvēki tiks novesti līdz tādam stāvoklim, ka viņiem jāsauc ātrā palīdzība.
VM valsts sekretāra vietniece Valdmanim atbildēja, ka VM ir skaidrs, kur novirzīt papildu līdzekļus, ja tie nozarei tiktu piešķirti, taču par finansējuma apjomu nozarei nelemj tikai viena ministrija.
Savukārt Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norādīja, ka jau tagad daudzi pierobežas iedzīvotāji dodas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus uz Igauniju, un šo cilvēku skaits varētu palielināties. Patlaban līdz trīs miljoniem latu gada tiek samaksāts par veselības aprūpes pakalpojumiem, ko Latvijas iedzīvotāji saņēmuši ārzemēs, informēja Mūrmane-Umbraško.
Kauliņa arī vaicājusi, vai parējām slimnīcām ir nepieciešama kapacitāte, cilvēkresursi un telpas, lai uzņemtu pacientus, kas patlaban nonāk slimnīcās, kurām nākotnē varētu mainīt statusu. VM valsts sekretāre pauda pārliecību, ka parējās slimnīcas spēs nodrošināt nepieciešamo palīdzības apjomu, taču Alūksnes slimnīcas vadītāja viņai nepiekrita.
Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš akcentēja, ka nepiekrīt VM secinājuma, ka Jūrmalas slimnīcas produktivitāte ir zema, ja tur gadā tiek pieņemtas ap 1200 dzemdībām. Viņš arī vaicāja, vai uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, ja dzemdību palīdzība Jūrmalā vairs netiks apmaksāta. Mūrmane-Umbraško gan uzskata, ka dzemdību palīdzība Jūrmalā varētu palikt.
Tāpat pēc plāna prezentācijas VM pārstāvjiem tika norādīts, ka, iespējams, šādu plānu nebūtu korekti balstīt tikai uz 2010.gada nozares rādītājiem, atsevišķi jautājumi bija arī saistīti ar terminoloģiju.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) sacīja, ka par šo plānu vēl notiks diskusijas, taču patlaban tiek strādāts pie tā, lai regulētu pacientu un finanšu plūsmu. Ir nepieciešams mazāk koncentrēties uz stacionāru palīdzību, uzsvaru liekot uz ambulatoro aprūpi, uzskata ministre. Viņa arī pastāstīja par nesen vizītē Dānijā redzēto - tur daļa no pacientiem, kas izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, tiek vesti nevis uz slimnīcām, bet nonāk pie dežūrārstiem. Ja Rīgā visu diennakti būtu pieejams, piemēram, dežūrējošais pediatrs, tas atslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas, norādīja Circene.
Tāpat Circene pastāstīja, ka varētu veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atsevišķas vietās palielinātu aprūpes gultasvietu skaitu, bet tikai ar nosacījumu, ja šīs gultasvietas tiks izmantotas pacientiem no lielajām slimnīcām.
Kā ziņots, "Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plāns līdz 2018.gadam" paredz, ka demogrāfiskās izmaiņas un pacientu plūsma neietekmēs esošo ārstniecības iestāžu tīklu un slimnīcu sektoru tādā mērā, lai kāda no slimnīcām vai ārstniecības iestādēm būtu pilnībā jāaizver. Tomēr atsevišķās slimnīcās ir iespējama funkciju maiņa ar mērķi dārgākās slimnīcu funkcijas koncentrēt produktīvākās un efektīvākās slimnīcās.
VM secina, ka Alūksnes, Preiļu, Jūrmalas un Kuldīgas slimnīcās ir zems produktivitātes līmenis, tādēļ tiek ierosināts mainīt funkcijas, tomēr izņēmums ir Kuldīgas slimnīca, kas ģeogrāfisku apsvērumu dēļ var saglabāt esošās funkcijas. Tāpat maza pacientu skaita dēļ tiek ierosināts mainīt funkcijas Krāslavas slimnīcā, reorganizējot to par steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
Rīga, 27.apr., LETA.
Foto: LETA
