Nostiprina ES reaģēšanas sistēmu veselības krīžu gadījumos

Jaunie noteikumi ir izstrādāti, lai novērstu situācijas, ko radīja, piemēram, 2011.gadā pieredzētais E kolibaktērijas infekcijas uzliesmojums vai vulkāniskā pelnu mākoņa haoss aviosatiksmē 2010.gadā, vai arī 2009.gada gripas H1N1 jeb "cūku gripas" pandēmija.

Jaunie noteikumi neaizstāj pašreizējo sistēmu, bet stiprina to, paredzot tajā vairākas būtiskas izmaiņas.

Viena no izmaiņām ir kopīga zāļu un vakcīnu iepirkšana. Noteikumi ievieš sistēmu, kas ļaus ES dalībvalstīm iepirkt zāles kopīgi, tādējādi samazinot izmaksas un ļaujot nodrošināt taisnīgāku piekļuvi vakcīnām. 2009.gada "cūku gripas" epidēmijas laikā vakcīnas bija pieejamas ierobežotā apjomā, tāpēc dalībvalstīm nācās savā starpā teju cīnīties, lai varētu tās iegādāties.

"Kopīgā vakcīnu iepirkšanas sistēma neapšaubāmi ir svarīgākais no Parlamenta panāktajiem uzlabojumiem. Tas ļaus nodrošināt taisnīgākas cenas un vienlīdzīgāku piekļuvi vakcīnām. Īpaši nozīmīgi tas ir mazajās dalībvalstīm, kuras vienkārši nevarēja atļauties maksāt uzskrūvēti dārgās vakcīnas pēdējo pandēmiju laikā," pirms balsojuma sacīja par noteikumu izstrādi atbildīgais deputāts Gilles Pargneauks no Francijas (S&D).

Tāpat jaunais likums ļaus izziņot Eiropas mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Paredzēts, ka gadījumos, kad dzīvību apdraudoša slimība, kuru var novērst ar vakcīnām vai ārstēt ar zālēm, strauji izplatās ES un Pasaules Veselības organizācija (PVO) vēl nebūs izsludinājusi ārkārtas situāciju, ES varēs izsludināt Eiropas mēroga ārkārtas situāciju veselības jomā. Atbilstoši spēkā esošajiem ES tiesību aktiem Eiropas Komisija (EK) jau tagad tā var rīkoties, taču tai jāsagaida, līdz PVO būs izsludinājusi starptautiska mēroga ārkārtas stāvokli visā pasaulē.

Dažas nesenās epidēmijas bijušas saistītas ar putnu vai cūku izcelsmes vīrusiem, tāpēc jaunie noteikumi veicinās arī mijiedarbību starp veterinārās un cilvēku veselības nozares reaģēšanas sistēmām.

Tāpat tie uzlabos valstu sagatavotību veselības krīzes pārvarēšanai. "Krīzes apturēšanā izšķirīga nozīme ir tam, vai ir plāns, kā rīkoties, ja tiek apdraudēta sabiedrības veselība," tā 2011.gada nogalē, nākot klajā ar priekšlikumiem jaunajiem noteikumiem, norādīja EK. Ikvienai dalībvalstij būs jāizstrādā vai jānostiprina jau esošie reaģēšanas plāni veselības krīzes gadījumā un jākonsultējas par tiem ar citām dalībvalstīm.

Likums stiprina arī Veselības drošības komitejas nozīmi, lai labāk koordinētu pasākumus ar veselību saistītās krīzes pārvarēšanai. Līdz ar tā pieņemšanu šai komitejai tiktu oficiāli uzticētas un piešķirtas plašākas pilnvaras, tostarp iespēja konsultēt dalībvalstis un EK gan par politiku, gan tehniskiem jautājumiem saistībā ar veselības drošību.

Jaunie noteikumi tiktu attiecināti uz visu veidu veselības apdraudējumiem, kas radušies bioloģisku, ķīmisku, vides vai nezināmas izcelsmes apstākļu dēļ. Kā uzsvērusi EK, krīzes gadījumā, kad tiek apdraudēta cilvēku veselība, ir svarīgi zināt apdraudējuma raksturu, izplatības veidu, ātrumu un tvērumu, lai varētu ierobežot tā izplatību un ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī nodrošināt aktuālāko informāciju un padomus iedzīvotājiem.

Noteikumos arī uzsvērts, ka sistēmai ir jādarbojas pārredzami. Ja tiek izmantotas ekspertu konsultācijas, viņiem jādeklarē tieša un netieša ieinteresētība, kas varētu ietekmēt sniegto vērtējumu.

Noteikumus, kam jau piekritušas arī dalībvalstis, EP pieņēma ar 678 balsīm par, 21 pret un četrām atturoties.

Rīga, 3.jūl., LETA.
Foto: Evija Trifanova/ LETA