Nosakot prioritārās diagnozes, cer samazināt rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem

Cipule uzsvēra, ka speciālistiem katrā nozarē uzdots noteikt piecas prioritārās diagnozes, arī Nacionālais veselības dienests (NVD) strādā pie kritēriju izstrādes, kuri noteiks pacientu prioritāti rindā. VM pārstāve skaidroja, ka, nosakot prioritāti, svarīgs būs arī pacienta veselības stāvoklis. Tāpat notiek diskusijas par iespēju noteikt maksimālo gaidīšanas laiku rindā uz veselības aprūpes pakalpojumiem.

Patlaban Latvijā ir pārāk liels gaidīšanas laiks rindā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, tāpēc tiek meklētas iespējas to samazināt. Cipule norādīja, ka šo problēmu palīdzētu risināt e-veselības ieviešana, un kā pilotprojektu to plānots ieviest nākamajā gadā. Tomēr noteikt prioritārās diagnozes un tās izmantot rindu mazināšanai varēs jau šogad, sacīja VM parlamentārā sekretāre.

NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons teica, ka, pacientu izpratnē, labs ģimenes ārsts ir tas, kurš dod daudz nosūtījumu pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, tāpēc arī ģimenes ārsti tos izraksta arī tad, kad tas nav nepieciešams. Arī ģimenes ārstiem vajadzētu izstrādāt stingrākus kritērijus un vadlīnijas, kādos gadījumos nosūtījumi ir jāizraksta, uzskata Cipule. Šādam viedoklim piekrita arī deputāte Elīna Siliņa, kura aicināja noteikt ģimenes ārstiem noteikt lielāku atbildību par izrakstītājiem nosūtījumiem.

Pērn gada nogalē Latvijā rindā stacionārajās ārstniecības iestādēs bija 31 000 pacientu, vēl lielāks cilvēku skaits gaidījis rindā uz ambulatorajiem pakalpojumiem, informēja Mārtiņsons. Viņš akcentēja, ka uz pakalpojumiem, kuru nesaņemšana varētu apdraudēt pacientu dzīvību, piemērām, ķīmijterapija vai staru terapija, būtisku rindu nav. NVD pārstāvis arī norādīja, ka daži pacienti rindā uz noteiktiem pakalpojumiem iestājās ar laika rezervi.

Taujāts, vai pēdējos gados rindas samazinās vai pieaug, Mārtiņsons atbildēja, ka, samazinoties veselības aprūpes budžetam, rindas dilst ļoti lēni, bet uz atsevišķiem pakalpojumiem arī pieaug. Mārtiņsons piebilda, ka rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem noteikti nav tikai Latvijas problēma un neatkarīgi no veselības aprūpes budžeta lieluma rindas uz pakalpojumiem ir visās valstīs. Speciālists arī pastāstīja par Norvēģijas sistēmu, kas sadala pacientus pēc prioritātēm, kas saistītas ar pakalpojumu saņemšanu.

Patlaban vēl tiek diskutēts par iespējam rindas samazināt, un pēc mēneša speciālistiem un NVD būs jāiesniedz risinājumi rindu samazināšanai. 

Rīga, 14.febr., LETA. 
Foto: Fotolia