Nosaka uztura normas dažādām sabiedrības grupām
Noteikumi izstrādāti, lai šajās iestādēs nodrošinātu veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu. Tāpat noteikumi nosaka enerģijas un uzturvielu normas augstāk minēto grupu ikdienas ēdienkartē iekļaujamos pārtikas produktus, kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu. Veselības ministrija uzsver, ka šo sabiedrības grupu uzturam ir jābūt sabalansētam un tā pagatavošanā jāizmanto svaigi produkti. Ja nav pieejami svaigi produkti, atsevišķos gadījumos pieļaujams izmantot saldētus produktus – saldētus dārzeņus ziemas periodā vai saldētu zivs fileju, jo pareizi sasaldētos un uzglabātos svaigos pārtikas produktos saglabājas lielākā daļa vitamīnu. Turpretī saldētu pusfabrikātu lietošana šo sabiedrības grupu ikdienas uzturā nav vēlama, jo tie nav vērtīgs olbaltumvielu avots, bet satur daudz sāli, piesātinātos taukus un pārtikas piedevas.
Nosakot kritērijus pārtikas produktu ierobežošanai bērnu un slimnieku uzturā, vērā ņemts produkta sastāvs (piemēram, sāls, piesātināto tauku, hidrogenēto augu tauku daudzums), apstrādes veids (piemēram, vārīšana eļļā, kūpināšana u.c.) un starptautisko veselības aizsardzības institūciju un ārstu viedoklis par pārtikas produktu piemērotību atsevišķu sabiedrības grupu ikdienas uzturam.
Noteikumi paredz, ka no izglītojamo, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu klientu un ārstniecības iestāžu pacientu uztura izslēdzamie vai ierobežojamie pārtikas produkti (frī kartupeļi, desas, cīsiņi, sardeles, žāvēti, kūpināti, sālīti gaļas un zivju produkti, rūpnieciski ražoti pelmeņi, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņi, u.c.) ir tādi, kas nav vērtīgs olbaltumvielu avots, bet satur daudz sāli, taukus, pārtikas piedevas, kas ir ierobežojami šo iedzīvotāju grupu ikdienas uzturā.
Ministru kabineta noteikumos noteiktās uztura normas izglītības iestādēs būs jāpiemēro no 2012.gada 1.jūnija, savukārt sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs - no 2013.gada 1.janvāra.
Informāciju sagatavoja Oskars Šneiders, VM Komunikācijas nodaļa
Foto: Stock.XCHNG
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 protams! nabaga cilveeks labaak pirks gurkji pa 1,50, kas vests no Spaanijas, nevis Maarupes gurkji, kas maksaa 3 Ls !!!!!! -
23.11.2017 14:20 Cik tālu esam nonākuši. Kādēl ir jānosaka kādas normas? Vecākiem vnk ir jāieaudzina bērnam veselīga uztura pamatprincipi.. un ne tikai.. kaut zupa un putra jāiemāca ēst, nevis mājās jābarina ar frī kartupeļiem, majonēzi, cīsiņiem. Problēma ir vecākos, jo ja mājās viņi to tik vien ēd, tad kāpēc skolā būtu jābūt savādāk? Vajag izglītot vecākus. -
23.11.2017 14:20 Tieši tā! Ir jāmeklē problēmas cēloņi. Ja bērnam tik ļoti gribēsies frī kartupeļus, cīsiņus un kečupu - viņš starpbrīdī aizies uz kādu "ātro" ēstuvi un dabūs to ko grib. Un vispār.. vai tam maz ir jēga? Skolā ēdam veselīgi, bet mājās? -
23.11.2017 14:20 nu ne jau tikai vecāki ir vainīgi, paskatamies, ko tirgo veikalos! -
06.06.2017 14:57 protams! nabaga cilveeks labaak pirks gurkji pa 1,50, kas vests no Spaanijas, nevis Maarupes gurkji, kas maksaa 3 Ls !!!!!! -
06.06.2017 14:57 Cik tālu esam nonākuši. Kādēl ir jānosaka kādas normas? Vecākiem vnk ir jāieaudzina bērnam veselīga uztura pamatprincipi.. un ne tikai.. kaut zupa un putra jāiemāca ēst, nevis mājās jābarina ar frī kartupeļiem, majonēzi, cīsiņiem. Problēma ir vecākos, jo ja mājās viņi to tik vien ēd, tad kāpēc skolā būtu jābūt savādāk? Vajag izglītot vecākus. -
06.06.2017 14:57 Tieši tā! Ir jāmeklē problēmas cēloņi. Ja bērnam tik ļoti gribēsies frī kartupeļus, cīsiņus un kečupu - viņš starpbrīdī aizies uz kādu "ātro" ēstuvi un dabūs to ko grib. Un vispār.. vai tam maz ir jēga? Skolā ēdam veselīgi, bet mājās? -
06.06.2017 14:57 nu ne jau tikai vecāki ir vainīgi, paskatamies, ko tirgo veikalos!
