Nobela prēmija medicīnā piešķirta par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu
Zinātniekiem prestižais apbalvojums piešķirts par atklājumu, ka nobriedušas šūnas iespējams pārveidot atpakaļ par cilmes šūnām.
"Viņu atklājumi pilnībā mainījuši mūsu izpratni par to, kā veidojas šūnas un organismi," skaidroja Nobela komiteja.
Pētnieki atklājuši, ka "nobriedušas, specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas, lai tās kļūtu par nenobriedušām šūnām, kas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem".
Pārprogrammējot cilvēku šūnas, "zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei", skaidro Nobela komiteja.
Cilmes šūnas jeb mātšūnas dažādos orgānos ir atšķirīgas.
Pētījumi šajā jomā raisījuši cerības, ka, pateicoties cilmes šūnām, varētu tikt radīti aizvietotājaudi Alcheimera, Parkinsona un citu slimību pacientiem.
Gērdons strādā Gērdona institūtā Kembridžā, savukārt Jamanaka ir profesors Kioto universitātē Japānā.
Gērdons 1962.gadā atklāja, ka nobriedušu varžu šūnu kodola DNS kods satur visu informāciju, kas nepieciešama, lai to pārveidotu par jebkāda veida citu šūnu.
Tas faktiski nozīmē, ka nobriedušas šūnas var tikt pārprogrammētas.
Gērdona atklājums sākotnēji tika uztverts skeptiski. Taču viņa teorija tika pieņemta, kad to apstiprināja citi zinātnieki.
Vairāk nekā pēc 40 gadiem - 2006.gadā - japāņu zinātnieks Jamanaka atklāja, kā nobriedušas peļu šūnas var tikt atjaunotas to sākotnējā formā.
Pateicoties šiem atklājumiem, varētu rasties iespēja novērst nepieciešamību izmantot cilmes šūnas, kas ņemtas no embrijiem.
Cilmes šūnu pētniecība ir agrīnā stadijā, un tikai ļoti neliela pētījumu daļa saistīta ar cilvēka organismu.
"Gērdona un Jamanakas atklājumi parādījuši, ka specializētās šūnas zināmos apstākļos var pagriezt atpakaļ attīstības pulksteni," skaidro Nobela komiteja. "Piemēram, ādas šūnas iespējams iegūt no pacientiem, kuriem ir dažādas slimības, tās iespējams pārprogrammēt un izpētīt laboratorijā, lai noskaidrotu, kā tās atšķiras no veselu cilvēku šūnām."
Gērdons dzimis 1933.gadā, savukārt Jamanaka šobrīd ir 50 gadus vecs.
Pērn Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta trim imunologiem un ģenētiķiem - Brūsam Boitleram no ASV, Žilam Hofmanam no Luksemburgas un Ralfam Steinmanam no Kanādas - par atklājumiem imunoloģijā.
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Līdz ar balvas piešķiršanu sākusies Nobela balvu nedēļa.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).
Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā - 10.decembrī - Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.
Stokholma, 8.okt., LETA--AFP.
Foto: Reuters/ Scanpix
