No leģionāru slimības mirusi pirmā paciente no Liepājas; šomēnes saslimuši vēl 12 cilvēki
Novembrī reģistrēts pirmais nāves gadījums pacientei no Liepājas, kura slimojusi ar tā dēvēto leģionāru slimību. Kopumā šogad letāli šī slimība beigusies trīs cilvēkiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irīna Lucenko, pārējos divos gadījumos no leģionāru slimības miruši rīdzinieki. Visi trīs leģionāru slimības upuri bijuši vecumā ap 40 gadiem vai arī vecāki.
Liepājniece mirusi Latvijas Infektoloģijas centrā, taču sākotnēji viņa bija ievietota Liepājas reģionālās slimnīcas Reanimācijas nodaļā, kur sievietei tika konstatēts abpusējs plaušu karsonis, aģentūru LETA informēja Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Kad sieviete pārvesta uz Latvijas Infektoloģijas centru, veicot specifiskas analīzes, viņai tika konstatēta legioneloze.
Tāpat novembrī varētu tikt reģistrēti arī 12 jauni saslimšanas gadījumi, taču par tiem vēl notiek epidemioloģiskā izmeklēšana. Par saslimstības uzliesmojumu novembrī nevarētu runāt, jo dažos no šiem gadījumiem cilvēki ir saslimuši jau iepriekšējos mēnešos, bet apstiprināta saslimšana tika šomēnes. Tātad kopumā šogad ar leģionāru slimību inficējušies aptuveni 46 cilvēki. Lielākā daļa no pacientiem ar leģionāru slimību inficējās Latvijā.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) plāno pievērst pastiprinātu uzmanību tā dēvētās leģionāru slimības izplatības problēmām un izstrādāt priekšlikumus saslimstības samazinājumam. Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, būtu jānosaka atbildīgais par ūdens apgādes sistēmas monitoringu un tas, kurš informēs sabiedrību par riskiem, ja karstā ūdens temperatūra ir zemāka par plus 50 grādiem.
Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no iepriekšējā gada novembra. Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs un pērn ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes, - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu, vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, kā arī smēķētājiem.
Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.
Rīga, 24.nov., LETA.
