Nepareizās diagnostikas dēļ 62% pacientu nevar uzzināt par bīstamās slimības celiakija diagnozi
Biedrības "Dzīve bez glutēna" pirmais informatīvais forums notika 8.oktobrī "ES Mājā".
Latvijā ir aptuveni 1500 bērnu ar diagnozi celiakija, bet pieaugušie slimnieki netiek uzskaitīti vispār. Taču kopumā ar celiakiju Latvijā varētu būt slimi ap 1% no iedzīvotājiem. "Atšķirībā no vairākām pasaules valstīm, kur celiakijas noteikšanas metode pēc asins analīzēm jau sen ir mainījusies, Latvijā no valsts budžeta tiek apmaksāta aizvēsturiskā diagnostikas metode. Rezultātā daudzos gadījumos aizdomas par celiakiju paliek nenoskaidrotas. Vismaz 62.6% pacientu tiek izmeklēti nepareizi," - norāda gastroenterologs Mārcis Leja, LU asociētais profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskās daļas vadītājs.
Celiakija ir neārstējama ģenētiskā gastroeneteroloģiskās sistēmas sislimšana. Celiakijas slimniekiem mūža garumā ir jāievēro stingra diēta, izslēdzot no uztura glutēnu - kviešu, rudzu un miežu olbaltumu. Glutēns izsauc tievo zarnu iekšējā slāņa atrofiju, uzturvielu iesūkšanās nenotiek, un organisms novārdzinās. Ja diēta netiek ievērota ilgstoši, var rasties tādas saslimšanas kā anēmija, osteoporoze, neauglība, ļaundabīgi audzēji u.c.
Savukārt, ievērojot diētu, šie cilvēki var būt veseli un aktīvi, bērni normāli attīstās un rāda lieliskus rezultātus mācībās un sportā. "Ar celikaiju slimiem cilvēkiem ir jāēd veselīgi un jāseko savam uzturam, tad viņi būs spēcīgi un modri," stāsta "Dzīves bez glutēna" biedre Svetlana. - Mana 14-gadīga meita jau vairākus gadus spēlē tenisu un labi mācās, un mēs patstāvīgi izstrādājām pilnvērtīgu diētu".
Latvijā pabalsti speciālās pārtikas iegādei ir nodrošināti tikai bērniem līdz 18 gadiem, bet šie produkti ir trīs - četras reizēs dārgāki nekā parastie. Arī stingrie diētas ierobežojumi bieži noved pie celiakijas slimnieku sociālās atstumtības. Šī problēma ir aktuālā bērnu un jauniešu vidū, viņiem kolektīvā ir jāspēlē "baltās vārnas" loma, bet sabiedriskās ēdināšanas vietas viņiem nav pieejamas vispār. Tāpēc tik svarīgs ir valsts atbalsts likumdošanas līmenī, ka arī sabiedrības tolerance un informētība.
Latvijā bezglutēna uztura nodrošināšana izglītības iestādēs un slimnīcās ir atstāta bez uzmanības. Nav nekādu noteikumu par to kā organizēt pilnvērtīgās siltās ēdienreizes bērnu dārzos, skolās, slimnīcās. Biedrība "Dzīve bez glutēna" ir spērusi pirmo soli situācijas uzlabošanai un iesniegusi savu priekšlikumu Veselības ministrijas Uztura normu noteikumu projektam. Ja noteikumu redakciju apstiprinās valdība, mācību iestādēm būs jānodrošina speciālā ēdināšana ar celiakiju slimiem bērniem. Nākamais solis būs dokuments par to, kā prakstiski organizēt bezglutēna virtuvi mācību iestādēs un slimnīcās. "Mēs cenšamies ne vien pievērst uzmanību problēmai un sūdzēties, bet arī palīdzēt ministrijām uzstrādāt Latvijas situācijai piemērotus noteikumus," - pastāstīja "Dzīve bez glutēna" pārstāve Irina Rubinčika.
Nākamais biedrības "Dzīve bez glutēna" pasākums ir Diētas skola vecākiem, kur viņi varēs dalīties pieredzē un apspriest jautājumus par aizliegtajiem produktiem. Diētas skola notiks ar bezglutēna pārtikas izplatītāja "Oriola Rīga" atbalstu 28.oktobrī.
Informāciju sagatavoja Irina Rubinčika, biedrības "Dzīve bez glutēna" pārstāve.
