Nelielās slimnīcas secina, ka tām no nākamā gada nāksies atteikties no neatliekamās palīdzības sniegšanas
Biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs uzsvēris, ka valsts nespēj samaksāt ne tikai par sniegto neatliekamo palīdzību, bet sedz tikai pusi no ambulatoro izmeklējumu izmaksām.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis atzina, - ja nelielās slimnīcas vēlas pastāvēt arī nākamgad, tām diemžēl jāatsakās no neatliekamās palīdzības un pilnībā jāpārkārto darbs ambulatorajai aprūpei un dienas stacionāriem.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZRP) uzskata, ka no vairāk nekā 13,3 miljoniem latu, kas papildus piešķirti medicīnai, akūti slimo pacientu ārstēšanai stacionāros pienākas nedaudz vairāk par divdesmito daļu. Pieņemot šādu lēmumu, ministram pie reizes vajadzētu pateikt, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība valstī vairs nav prioritāte, jo ar piešķirtajiem 685 000 latu ministrija ne tuvu nav nosegusi parādu slimnīcām, kas iekrājies par slimnieku ārstēšanu virs valsts noteiktās kvotas, uzskata vairāki slimnīcu vadītāji.
Piemēram, Tukuma slimnīcai šogad tika piešķirts valsts budžeta finansējums 1900 akūto slimnieku ārstēšanai, bet nu jau to skaits divkāršojies un iestādes vadītāja Dzintra Ratkeviča ļoti gaida, ka par darbu tomēr samaksās. Mediķiem arvien palielinās darba slodze, īpaši sestdienās un svētdienās, kad ģimenes ārsti nav pieejami, slimnieku veselības stāvoklis kļūstot arvien smagāks, jo lauki nav Rīga un slimnieki novēloti vēršas pie sava ārsta, skaidroja Ratkeviča. Ministrijas speciālisti bijuši slimnīcā, ļoti labi saprotot situāciju, taču no piešķirtajiem miljoniem neatliekamajai palīdzībai iedots vien nieks. "Tik smaga finansiālā situācija kā patlaban vēl nekad nav bijusi," apgalvoja iestādes valdes priekšsēdētāja.
Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa sacīja, ka akūto pacientu skaits pieaug gadu no gada un par to ministrijai ir ziņots. Vadītāja aprēķinājusi, ka līdz gada beigām stacionārā, visticamāk, ārstēto slimnieku skaits sasniegs 3000 pacientu. Līdz šim brīdim to skaits jau ir 2408, kaut gan ministrija visam gadam bija ieplānojusi naudu tikai 1500 pacientu ārstēšanai.
Par ārstētajiem slimniekiem, kas nav iekļāvušies kvotā, jāsamaksā 130 000 latu, bet ir piešķirti tikai 33 000 latu un tie paši slimnīcas kontā vēl nav ieskaitīti. "Slimnīcai parādu vēl nav, jo jostas ir apvilktas ap kaklu," sacīja Kauliņa.
Cēsu slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts atzina, ka vairs nav nekādas jēgas spriest par slimnīcām nesamaksātajiem parādiem. "Ir tikai viena cerība - tikt pie jauna nozares vadītāja un tad varbūt var gaidīt loģisku rīcību," secināja Kniksts.
Bārzdiņš uz jautājumu, kāpēc slimnīcām nemaksā par paveikto, atbildēja ar retorisku pretjautājumu: vai jūs tiešām uzskatāt, ka ir jāmaksā? Ministrs aicinājis apskatīt šo jautājumu Ogres slimnīcas kontekstā. Ogres slimnīca vieglās automašīnas iepirkuma konkursā par gandrīz 20 000 latu iegādājās "Opel Insignia" markas automašīnu, un telekompānija LNT pauda aizdomas, ka konkursa nosacījumi bijuši paredzēti vienam pretendentam.
Bārzdiņš neko vairāk nav vēlējies skaidrot, bet varējis noprast, ka par šo Ogres slimnīcas gājienu tikšot sodītas visas lokālās neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas un naudas nebūšot.
Ogres slimnīcai valsts nesamaksātais parāds sasniedzis 210 000 latu, piešķirti, bet vēl nepārskaitīti ir 85 000 latu. Slimnīcas vadītājs Dainis Širovs šonedēļ un arī pirms Ziemassvētkiem atkal dosies uz Vāciju, lai atvestu slimnīcai gultas, palagus, spilvenus, gultasveļu un citas ļoti nepieciešamas lietas, kas Vācijā dabūjamas par velti, bet, pārrēķinot naudas izteiksmē, slimnīca ietaupot vismaz 28 000 eiro ar katru šādu braucienu, un daudz aprunātais "Opel" ir atpelnīts. Širovs norādīja, ka tālajiem braucieniem viņam ir nepieciešama droša automašīna. Kopā ar slimnīcas vadītāju braucot arī kravas mašīna, kas atved to, ko nav iespējams atvest ar vieglo autiņu. Viņš precizēja, ka mašīna bez nodokļiem maksājusi 14 000 latu.
Rīga, 12.okt., LETA.
Foto: Fotolia
