Menopauzei var laikus sagatavoties, lai labi justos
Starp daudzām neparedzamām norisēm, tādām kā pandēmija, karš, dabas kaprīzes vai cenu lēcieni, mūsu dzīvē ir arī lietas, ko iespējams prognozēt. Piemēram, to, ka, sasniedzot zināmu vecumu, sievietei iestāsies menopauze. Cik dažādas esam pašas, tik dažāda ir mūsu reakcija uz gaidāmajām organisma pārmaiņām – tās var uztvert kā traģēdiju vai kā pašsaprotamu dabisku norisi, var meklēt informāciju internetā vai kratīt sirdi draudzenēm un radiniecēm, palaikam pretī saņemot tādus pieredzes stāstiņus, ka šķiet – kaut nu es nebūtu ar viņām par to runājusi. Toties noderīga būs saruna ar ginekologu.
Par mūsdienīgām metodēm, kas sievietēm palīdz novērst vai vismaz jūtami mazināt traucējošos menopauzes simptomus un saglabāt dzīves kvalitāti arī turpmākajos gados, stāsta Dinsbergas klīnikas ginekoloģe Inese Martišune.
Uzziņai
- Menopauzes laikā sievietes organismā norisinās pakāpeniskas pārmaiņas, kuru rezultātā izsīkst olnīcu funkcija un rodas sievišķo dzimumhormonu estrogēnu nepietiekamība.
- Menopauzes priekšvēstnesis ir premenopauze, kas vidēji sākas 40–45 gadu vecumā un visbiežāk izpaužas ar menstruālā cikla traucējumiem.
- Periodu, kad olnīcu darbība samazinās līdz pilnīgam izsīkumam, mēdz dēvēt par klimaksu. Mainās mēnešreižu biežums un ilgums, kā arī asiņošanas intensitāte.
- Par menopauzes iestāšanās laiku uzskata brīdi, kad pēc pēdējām mēnešreizēm ir pagājuši 12 mēneši. Vidēji tas notiek 49–52 gadu vecumā.
- Par aptuveno sagaidāmo menopauzes laiku sieviete zināmā mērā var spriest pēc savas mātes un vecmāmiņas pieredzes, jo bieži tendences ir līdzīgas.
- Periodu, kas seko pēc menopauzes iestāšanās, sauc par postmenopauzi.
Pirmie organisma signāli
“Hormonu līdzsvars sievietes organismā sāk mainīties jau tad, kad pati to vēl neapzinās,” saka Inese Martišune. “Viņai ir aktīva dzīve, dažai varbūt tikko ir piedzimis trešais vai pat tikai pirmais bērns, un liekas, ka jaunība plaukst un zeļ, taču pirmais signāls, kas liecina par hormonu izmaiņām, ir darbaspēju kritums. Atnākot no darba, nogurums ir lielāks nekā agrāk, vairs nevar tik sparīgi ķerties pie mājas soļa vai strādāt dārzā, gribas piesēst un atpūsties. Arī miegs kļūst trauslāks. Tās ir lietas, ko sieviete pati vēl nesaista ar menopauzes tuvošanos, jo liekas, ka vainīgs stress vai pārstrādāšanās, bet patiesībā tas norāda, ka sākas hormonu disbalanss. Šis tad arī ir īstais brīdis, lai profilaktiski uzsāktu terapiju ar menopauzi saistīto problēmu novēršanai vai mazināšanai. Sievietes 45–50 gadu vecumā reti aizdomājas par to, ka tieši šajā laikā tiek ielikts pamats veselībai nākotnē, kad izpaudīsies menopauzes vēlīnās sekas. Tās mums ieliktas ģenētiski, turklāt kaut kādas slimības būs uzslāņojušās dzīves laikā. Izmantojot mūsdienu ārstniecības metodes un tehnoloģijas, mēs varam šīs sekas attālināt, lai arī 85 gadu vecumā spētu dzīvot pilnvērtīgi un neatkarīgi, izvairoties no gūžas kakliņa lūzuma, insulta, infarkta un neirodeģeneratīvām izmaiņām, nekļūstot par apgrūtinājumu tuviniekiem.”
Menopauzes hormonu terapija
Estrogēnu deficīts ietekmē sievietes organismu daudzos dažādos veidos, par to liecina karstuma viļņi, miega traucējumi, depresīvas sajūtas, starpskriemeļu disku problēmas, kaulu lūzumi, matu izkrišana, sausa āda, nieze, dažādas nepatīkamas izpausmes maksts gļotādā. “Ar katru karstuma vilni no kauliem tiek “aizskalots” kalcijs, tie kļūst trauslāki un sāk sabrukt, palielinās lūzumu risks,” skaidro ārste. “Ir pierādīts, ka, laikus uzsākot menopauzes hormonu terapiju, mēs rūpējamies par lūzumu profilaksi. No dabas ielikts, ka menopauzē pieaug svars, kā arī mainās tauku izgulsnēšanās veids – vairāk ir viscerālo tauku, kas izgulsnējas ap iekšējiem orgāniem. Pat ja sieviete ir tieva, viņai var būt viscerālā aptaukošanās. Menopauzes hormonu terapija šo procesu var padarīt mazāk izteiktu. Protams, katrai sievietei ir savas vielmaiņas īpatnības, un ļoti bieži šajā vecuma posmā ir vērojama insulīna rezistence, kas liecina par otrā tipa diabēta attīstības sākumu. Estrogēni to attālina. Tāpat ir ar sirds un asinsvadu slimībām: estrogēni rūpējas, lai asinsvadu endotēlijs būtu vesels. Kad estrogēnu līmenis pazeminās, pieaug insulta un infarkta risks. Jāpiemin arī Alcheimera slimība. Ir pierādīts, ka, estrogēniem zūdot, izteiktāki kļūst neirodeģeneratīvie procesi galvas smadzenēs, savukārt estrogēnu ietekmē uzlabojas asinsrite. Arī tas ir arguments par labu hormonu terapijai. Ja redzam, ka pacientei ir garastāvokļa nomākums, viņa slikti komunicē un ar grūtībām atbild uz jautājumiem, tā ir indikācija ne tikai vērsties pie psihiatra, lai saņemtu medikamentus, bet arī uzsākt menopauzes hormonu terapiju, jo tā atvieglo arī šos simptomus.
Un, protams, estrogēniem ir svarīga loma maksts gļotādas veselībā. Kad estrogēnu trūkst, tā kļūst sausa un atslābst, progresē maksts sieniņu noslīdējums un sarūk kaunuma lūpas, var būt arī urīna nesaturēšana. Tipiskā Latvijas sieviešu attieksme diemžēl ir tāda: beidzas mēnešreizes – ļoti labi, neko vairāk nevajag, es mierīgi dzīvoju, bērni piedzemdēti, funkcija beigusies. Bieži vien vairs nav arī dzimumdzīves, nav partnera, un maksts ir it kā “aizslēgta”. Kad estrogēnu pietiek, gļotādas epitēlijšūnas makstī regulāri atbrīvo glikogēnu, no kura pārtiek pienskābās jeb, kā tautā sāka, labās baktērijas, kuras nodrošina makstī veselīgu vidi. Kad estrogēnu trūkst, labo baktēriju vietā uz maksti pārvietojas mikroflora, kas ir taisnajā zarnā, sākas urīnceļu infekcijas, kas vecākām sievietēm mēdz būt ļoti smagas, nākas bieži lietot antibiotikas, bet nekas īsti nepalīdz, jo cēlonis ir izmaiņas maksts mikroflorā. Ir svarīgi atjaunot vaginālo epitēliju, vaginālo sekrēciju, atjaunot un stabilizēt maksts mikrofloru. Problēmu neatrisina līdzekļi, kas darbojas tikai virspusēji. Pasaulē vispārpieņemta prakse ir maksts gļotādas bagātināšana ar barības vielām un lokāli lietojami estrogēni, taču mūsu sievietes tos izvēlas reti.”
Aizspriedumi pret “hormoniem”
“Daļa sieviešu ļoti baidās lietot hormonu preparātus, jo uzskata, ka no tiem aug ūsas, pieaug svars un var rasties krūts vēzis, savulaik ir redzēti un dzirdēti piemēri, kad tā esot noticis. Senāk bija citi preparāti, citas vadlīnijas, cits vecums, kad uzsākt to lietošanu,” norāda ginekoloģe. “Šodien zinām, ka mērķtiecīgi ir uzsākt menopauzes hormonu terapiju desmit gadu robežās pēc menopauzes iestāšanās vai arī līdz 60 gadu vecumam. Pēc tam preparāti vairs nedos gaidīto efektu. Daudzām sievietēm ir priekštats, ka tieši hormonu preparāti vainojami svara pieaugumā, bet patiesībā svars būtu pieaudzis tik un tā. Pētījumi liecina, ka caurmērā pēc menopauzes iestāšanās katru gadu nāk klāt viens kilograms. Runājot par krūts vēža risku, kāda paciente man reiz teica: “Dakter, bet tik daudzām sievietēm krūts vēzis ir jau pirms 50 gadu vecuma, kamēr viņas vēl neko nav sākušas lietot.” Un vēl ir tādi pētījumi, kas liecina, ka gadījumā, ja tiešām krūts vēzi diagnosticē sievietei, kura saņem šo terapiju, tad audzējs ir labāk norobežots un vieglāk izoperējams. Un to noteikti atradīs agrīnākā stadija, jo, lietojot šos medikamentus, paciente biežāk tiekas ar savu ginekologu un arī regulāri veic krūšu pārbaudes. Katrai sievietei menopauzes hormonu terapiju pielāgojam individuāli, mums ir iespējas izraudzīties dažādus preparātus un to devas, kā arī veikt izmeklējumus, lai sekotu, kā organisms reaģē uz terapiju. Savukārt, ja sievietei ir izteikti kaitīgie ieradumi, kas jau izraisījuši blakusslimības, piemēram, smēķēšana, tad iespējas menopauzes hormonu terapijas nozīmēšanai kļūst ierobežotas.”
Lāzerprocedūras un injekcijas
Menopauzes vecumā jebkurai sievietei maksts gļotādā ir lielākas vai mazākas atrofiskas izmaiņas, zūd maksts gļotādas audu tvirtums un tonuss, un sekas tam nereti ir arī urīna nesaturēšana. Šīs problēmas Dinsbergas klīnikā ārstē, veicot GyneLase lāzerprocedūras ar frakcionēto CO2 lāzeru, kā arī izmantojot hialuronskābes pildvielas jeb filleru injekcijas vai ar trombocītiem un fibrīnu bagātinātas plazmas (PRF) injekcijas. Un atkal jāuzsver – pēc palīdzības jāvēršas laikus. “Lāzerprocedūras stimulē jauna kolagēna un elastīna veidošanos, atjauno maksts kanāla elastību, gļotāda kļūst biezāka un tvirtāka. Lāzerprocedūru ir mērķtiecīgi veikt, kad parādās sūdzības par slodzes inkontinenci – nelielas urīna noplūdes gadās fiziskas slodzes laikā, piemēram, sportojot vai dejojot, tāpat arī smejoties, klepojot vai šķaudot un tamlīdzīgi, īpaši, ja ilgāk nav bijis laika aiziet uz tualeti. To bieži novēro pirmajās nedēļās pēc dzemdībām. Ja pusgada laikā situācija nemainās, tad ir vajadzīga ārstēšana, jo ar katru gadu maksts kanāla elastība tikai samazinās, maksts noslīdējums palielinās un arī urīna nesaturēšana kļūst arvien izteiktāka. Tā ir hroniski progresējoša slimība, kas pati nepāriet. Mēs varam apstādināt un palēnināt slimības progresu, gan veicot minēto maksts tonizēšanu ar lāzeru, gan injicējot ar trombocītiem un fibrīnu bagātināto plazmu ap urīnizvadkanālu, lai no iekšpuses stimulētu kolagēna un elastīna augšanu, rezultātā audi kļūst blīvāki un mazinās urīna nesaturēšana. Šīs procedūras varam veiksmīgi kombinēt. Tāpat maksts nostiprināšanai kalpo intīmās zonas kontūrplastika, ievadot īpaši izstrādātu augstas koncentrācijas hialuronskābes pildvielu. To var injicēt arī lielajās kaunuma lūpās, kas estrogēnu zuduma ietekmē samazinājušās un vairs nenoslēdz maksts ieeju. Hialuronskābe palielina audu apjomu un intīmās zonas ādas tonusu, āda tiek labāk mitrināta, maksts ieeja – kārtīgāk nosegta, un līdz ar to mazinās infekciju risks.”
GynaLase – procedūra urīna nesaturēšanas ārstēšanai (dinsberga.lv)
Svarīgs arī dzīvesveids
Lai gan pareizs dzīvesveids nenovērš dabas lemtās problēmas, kas katru var piemeklēt vecumdienās, tas tomēr daudz var dot veselības uzturēšanai. I. Martišune iesaka ievērot saprātīgu dienas režīmu, kur savs laiks ir atvēlēts darbam, ģimenes lietām un mājas solim, pastaigām un kustībām svaigā gaisā un, kas ir sevišķi svarīgi, – gulētiešanai. Jebkurai sievietei par labu nāks arī vingrojumi starpenes muskulatūras stiprināšanai. Var noderēt savulaik populārie Dr. Arnolda Kegela vingrojumi, kas atrodami grāmatās, bet vēl labāk ir apmeklēt klīnikā strādājošos fizioterapeitus, lai apgūtu vingrojumus klātienē. Savukārt pielāgot savus ēšanas paradumus jaunajām organisma pārmaiņām palīdzēs uztura speciālista konsultācija, kas arī pieejama Dinsbergas klīnikā.
Un vēl – jebkura sieviete vēlas tikt uzklausīta. “Cilvēkam svarīgi ir izrunāt to, kas sasāpējis,” atzīst ārste. “Kāds iet pie psihoterapeita, kāds runājas ar jūru, cits iet uz grēksūdzi vai visu pa taisno izstāsta Dievam. Galvenais ir nepaturēt sevī sliktās emocijas. Un būtiski ir arī tas, ka, atnākot pie ārsta, tu vari ar viņu visu izrunāt, uzticēties tai metodei, ko ārsts piedāvā, un ticēt, ka tā tev palīdzēs.”
Dinsbergas klīnika
Skanstes iela 52, Rīga
Tel. +371 20018887
