Mediķiem bažas par negatīvu plānoto Darba likuma izmaiņu ietekmi uz darba apstākļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka plānotās izmaiņas Darba likumā, kas paredz aizliegumu nodarbināt nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu, pasliktinās mediķu darba apstākļus, ziņo 'Nozare.lv'.
Arodbiedrība skaidro, ka saskaņā ar jauno normu mediķi, kuri strādā naktī, būs spiesti sākt darbu plkst.22 un beigt plkst.6. Savukārt mediķi, kuri strādā pa dienu, būs spiesti sākt darbu plkst.6 un beigt plkst.22. Tādējādi uz darbu un no darba mediķiem būs jāpārvietojas diennakts tumšajā laikā un daudzviet valstī - ārpus sabiedriskā transporta darba laika.
Minētais pasliktinājums, LVSADA ieskatā, skars plašu darbinieku loku, īpaši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekus, kuriem darbs naktīs ir ikdiena. Ierobežojumi attieksies arī uz mediķiem iestādēs un struktūrvienībās lepras slimnieku, psihiski slimo, alkoholisma un narkomānijas slimnieku ārstēšanai, kurās ir paaugstināts risks veselībai, kā arī iestādēs un struktūrvienībās infekcijas un tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstēšanas struktūrvienībās, kurās ir paaugstināts risks veselībai, un virknē citu iestāžu un to struktūrvienību.
LM skaidro, ka priekšlikums nodrošinās, ka darbinieki, kuri bieži strādā naktī un kuru darbs atbilstoši darba devēja veiktajam darba vides risku novērtējumam ir saistīts ar īpašu risku, netiek nodarbināti nakts laikā ilgstošu laiku, tādējādi nodrošinot šo personu drošību un veselības aizsardzību darbā.
LM arī norāda, ka jaunā norma neattieksies uz visiem darbiniekiem, kuri veic darbu naktī, bet tikai uz tiem, kuri darbu naktī veic bieži - parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.
Priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, kas Latvijai jāpārņem.
LVSADA uzsver, ka minētā direktīva atļauj dalībvalstīm atkāpties no konkrētu darba laika organizēšanas aspektu izpildes vairākos gadījumos, kad to prasa objektīvi apstākļi, piemēram, darba vieta tālu no dzīvesvietas vai jānodrošina darba nepārtrauktība. Arodbiedrība uzskata, ka šis būtu piemērots gadījums, kad šo iespēju izmantot, un ar šādu aicinājumu ir vērsusies LM. Ministrija gan ierosinājumu nav ņēmusi vērā.
"Šis ir piemērs tam, kā birokrāti ar labiem nodomiem bruģē ceļu uz elli. Ja Saeima neieklausīsies arodbiedrību un darba devēju viedoklī un minētos darba likuma grozījumus apstiprinās, tas būs vēl viens sitiens zem jostasvietas Latvijas mediķiem un pacientiem," pauž LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.
Kā ziņots, 6.augustā valdība atbalstīja virkni grozījumu Darba likumā, tostarp izmaiņas pieļaujamo virsstundu skaitā, atvaļinājuma naudas izmaksā un brīvdienu piešķiršanas kārtībā, kā arī nakts darbinieku nodarbināšanā un kolektīvās atlaišanas kārtībā.
Izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Official U.S. Navy Imagery
