Mediķi sniedz palīdzību ar leptospirozi inficētam pacientam
Pacients pirms divām nedēļām sajuties slikti, bijusi temperatūra, drebuļi, galvas sāpes, taču tam netika pievērsta īpaša uzmanība,uzskatot, ka tā, iespējams, ir saaukstēšanās, turklāt, pēc dažām dienām, ķermeņa temperatūrai pazeminoties, slimnieka pašsajūta uzlabojusies. Šobrīd pacienta veselības stāvoklis ir ļoti smags.
Leptospirozes būtiska pazīme ir sāpes muskuļos, raksturīgāk - kāju ikros, kā arī drudzis, ādas dzelte un izsitumi, var būt vemšana un var būt klepus. Šī infekcija ir jādiferencē no vīrusu hepatīta, atipiskas pneimonijas, gastroenterīta, seroza meningīta, gripas. To var noteikt tikai speciālists un īpašas analīzes.
"Arī šajā gadījumā - pacientam bija ādas dzelte un pazīmes, kas varētu arī piederēties, piemēram, vīrushepatīta simptomiem - taču simptomu "komplektā" bija arī citas pazīmes, kas viesa mediķos aizdomas par saslimšanu tieši ar leptospirozi. Vienlaikus pacientam tika veikta izmeklēšana uz citām saslimšanām, kuru simptomi līdzīgi leptospirozei. Diemžēl, laboratoriski apstiprinājās smagākais variants - leptospiroze", skaidro stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Marina Šuvalova.
Šā gada laikā stacionārā šis ir trešais gadījums, kad pacientam konstatē leptospirozi.
Infektologi norāda, ka leptospiroze Latvijā par sevi atgādina laiku pa laikam. Tā ir infekcija, ko lielākoties izplata grauzēji, tieši žurkas. Slimību var iegūt gan ēdot pārtiku, kas aptraipīta ar žurku urīnu vai izkārnījumiem, gan dzerot ūdeni, kur noslīkusi slima žurka, kā arī peldoties tajā, gan kailām rokām, uz kurām ir kādas mikroplaisiņas, aiztiekot žurku inficētus priekšmetus. Var inficēties arī tieši kontaktējot ar dzīvniekiem - leptospiru nēsātājiem, īpaši, ja uz roku ādas ir traumas vai mikrotraumas. Cilvēks cilvēkam leptospirozi tālāk nodot nevar.
Leptospiroze
Leptospiroze - smaga infekcijas slimība, kura izpaužas ar drudzi, sāpēm muskuļos, aknu un nieru smagu bojājumu simptomiem. Slimībai ir augsta letalitāte - 10-20% saslimšanas gadījumu beidzas letāli.
Leptospirozes ierosinātājs - baktērija Leptospira interrogans - ārējā vidē noturīgs mikroorganisms, kuru galvenokārt izplata grauzēji, bet noteikta loma var būt arī citiem dzīvniekiem: suņiem, kaķiem, lauksaimniecības dzīvniekiem (liellopiem, cūkām, u.c.). Dzīvnieki - leptospiru nēsātāji izdala slimības ierosinātāju ar urīnu, tādā veidā kontaminējot apkārtējo vidi. Leptospirozes izplatībā liela nozīme ir žurkām, pelēm un citiem grauzējiem, kas, iestājoties rudenim, pārvietojas uz cilvēku mājokļiem: noliktavām, kūtīm, šķūnīšiem, pagrabiem.
Leptospirozes pazīmes - ļoti augsta temperatūra, drudzis, muskuļu sāpes (sevišķi raksturīgi - sāp kāju ikri), galvassāpes. Slimniekiem mēdz būt tumšāks urīns nekā parasti, var būt sejas dzelte. Var būt vemšana, vairumā slimnieku, arī caureja. 20 - 40% gadījumos klepus. Slimniekiem raksturīgas, tā saucamās, "truša acis". Visnopietnākā komplikācija ir akūtas nieru nepietiekamības rašanās ar urēmijas iestāšanos, kam seko šoks, sindroms ar asinsizplūdumiem dzīvībai svarīgos orgānos, meningīts, iridociklīts.
Infektologi atgādina, ka leptospiroze var noritēt simptomiem izpaužoties relatīvi vieglāk, taču, ja ir mazākās aizdomas par saslimšanu, nekavējoties jāapmeklē ārsts.
Informāciju sagatavoja Dace Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre
Foto: Stock.XCHNG
