Mediķa padoms arī ārpus ģimenes ārsta darba laika

Kas ir visbiežākās sūdzības, par kādām pacienti zvana uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001?

Ziemā stabilu pirmo vietu ieņem ar saaukstēšanos saistītas sūdzības, taču man pašai visbiežāk ir nācies sniegt padomu cilvēkiem saistībā ar asinsspiediena problēmām. Zvanītāji ir gados vecāki cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kuriem ir regulāri jākontrolē asinsspiediens, un laiku pa laikam rodas dažādi jautājumi vai šaubas. Visbiežāk tas notiek naktīs, kad cilvēks mājās ir viens un satraucies. Tas ir vērtējams pozitīvi, ka cilvēks rūpīgi seko sava ārsta norādījumiem un kontrolē asinsspiedienu, kā arī izmanto iespēju konsultēties ar mums apjukuma vai šaubu gadījumā. Tāpat ļoti daudz zvanu saņemam par vēdera sāpēm, caureju, vemšanu, kā arī sadzīves traumu gadījumos. Protams, ļoti bieži zvana satraukti vecāki, kad ir saslimis bērns. Zvanu tematika mainās arī atkarībā no sezonas, piemēram, vasarā tās ir ērces, bet ziemā – kritienu traumas. Pašreiz ir vīrusu laiks – daudzi slimo ar elpceļu vīrusu saslimšanām , kā arī vēder vīrusiem.

Kādos gadījumos Jūs iesakāt zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, bet kādos – ātrajai palīdzībai?

Mēs vislabāk varam palīdzēt tieši tajās situācijās, kad ir nepieciešams mediķa padoms - hroniskas slimības saasinājums, saaukstēšanās vai gripa, sāpes ausīs, kaklā vai arī gadījusies kāda sadzīves trauma – nobrāzumi, ķermeņa sasitumi. Bieži vien ir nelielas sadzīves traumas, kad, ātri un pareizi rīkojoties, traumas sekas var ātri novērst paši saviem spēkiem mājās. Ja cilvēks nezina, kā rīkoties, mēs palīdzēsim ar padomu. Tāpat varam zvanītājam arī ieteikt, kur atrodas viņa dzīvesvietai tuvākais steidzamās medicīniskās palīdzības punkts vai slimnīcas uzņemšanas nodaļa. Ja situācija liecina, ka cilvēka veselība vai pat dzīvība ir nopietni apdraudēta un palīdzība jāsniedz nekavējoties, , piedāvājam savienot ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Ātrie ir jāizsauc nevilcinoties, ja ir bezsamaņa, krampji, smaga trauma, pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā vai pēkšņs elpas trūkums. Šādos gadījumos, protams, nekavējoties jāzvana uz 113.

Cik daudz no zvaniem jūs pāradresējat ātrajai palīdzībai?

Patiesībā šis skaits nav liels, jo cilvēki tomēr atšķir dzīvības briesmas no situācijām, kurās pietiek ar konsultāciju. Janvārī, kad Veselības ministrija uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu, it īpaši jūtams zvanu pieaugums. Tie, kas piezvanījuši pirmo reizi, tā arī pasaka, ka iepriekš mocījušies neziņā, kurp vērsties pēc padoma vēlās stundās vai brīvdienās.

Vai jums ir kāda noteikta formula, pēc kuras un kā jūs cilvēku izjautājat? Un, vai ir gadījušies arī kādi kuriozi?

Mēs izjautājam pēc algoritma, kas izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, proti, noskaidrojam kāda ir sūdzība, kad šī sūdzība ir parādījusies, vai ir kādas hroniskas saslimšanas, kādus medikamentus cilvēks ir lietojis u.c.. Sarunu uzsākam ar to, ka nomierinām cilvēku un bieži vien izrādās, ka cilvēks vienkārši ir bijis ļoti satraucies par simptomiem, bet noskaidrojot iespējamos sliktās pašsajūtas iemeslus un saņemot padomu, kā rīkoties, zvanītājs jau jūtas labāk.

Sarunu garums arī ir atšķirīgs – ar dažiem norunājam minūtes 20, bet citiem pietiek ar īsiem, konkrētiem norādījumiem. Biežākās zvanītājas ir sievietes, ne tikai, ja ir saslimis bērns, bet arī gadījumos, ja ir slikti vīrietim. Tad mums ir jālūdz pats slimnieks pie telefona, lai sievietei nav jāatkāro viņam mūsu teiktais. Man ir gadījušies arī interesanti gadījumi, piemēram, piezvana vīrietis nakts vidū, lai noskaidrotu bērna paternitāti, vai arī zvanījuši, lai lūgtu padomu kā palīdzēt sunītim, kurš iekritis baseinā un tagad ir pārsalis. Tāpat vēlos uzsvērt, ka mēs saslimšanu gadījumos nemainām ģimenes ārsta nozīmēto terapiju, bet iesakām cilvēkam doties pēc iespējas ātrāk pie speciālista, ja terapija nepalīdz. Tomēr jāatzīmē, ka viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir spēt laipni atbildēt dažādiem cilvēkiem, nomierināt viņus un ieteikt pareizāko risinājumu.

Informciju sagatavoja Kristīne Toma, Veselības ministrijas sociālās kampaņas koordinātore
Foto: Fotolia