Medicīnas pakalpojumus Vidzemes slimnīcā pacienti mēdz gaidīt pat trīs mēnešus
Vidzemes slimnīcā patlaban trūkst atsevišķu speciālistu, tostarp ausu, deguna un kakla ārstu, oftalmologu, ķirurgu un citu, taču šo speciālistu trūkums esot Latvijas, nevis vienīgi Vidzemes slimnīcas problēma, norādīja Muskovs. Tomēr arī citu speciālistu darbības iespējas ierobežo iespējas apkalpot iespējami vairāk pacientu, lai tiem nenāktos gaidīt rindās pat vairākus mēnešus.
Arī slimnīcas personāla motivācija ir apdraudēta, jo ap 25% darbinieku saņem 200 līdz 225 latu lielu algu pirms nodokļu nomaksas. "Šo jautājumu vēl vairāk skars izmaiņas minimālās algas noteikšanā 225 latu apmērā, jo droši vien slimnīcai vajadzēs pašai meklēt līdzekļus, lai segtu atšķirību," atzina Muskovs. Tajā pat laikā, par spīti salīdzinoši zemajam slimnīcas personāla atalgojumam, Muskovs norādīja, ka slimnīcā nenotiek aktīva kadru mainība un pārsvarā darbinieki ir ierastie speciālisti jau gadiem.
No valsts budžeta Vidzemes slimnīcai jau gadiem netiek samaksāts par visiem apkalpotajiem stacionāra pacientiem, līdz ar to pārstrādes zaudējumi jāsedz pašai slimnīcai no sava budžeta. "Par laimi, šobrīd pārstrāde mums nav liela, tie ir aptuveni 3%, bet, spriežot pēc tā, ka pēdējos pāris gados vasarā pacientu ir ievērojami vairāk, procents var arī pieaugt," Musovs norādīja.
Tāpat problēma ir arī slimnīcas pakalpojumu sniegšanas tarifos, kas aprēķināti, neņemot vērā elektrības cenu sadārdzināšanos, Ministru kabineta noteikumus par slimnīcas pacientu ēdināšanu un citus faktorus, kā rezultātā atšķirība starp tarifos noteikto valsts finansējumu un reālajām pakalpojuma reālajām izmaksām jau atkal ir jāsedz slimnīcai.
Atsevišķos iestādes darbības profilos, piemēram, reanimācijā, slimnīcas vajadzība ieguldīt savus līdzekļos ir lielāka, citur - mazāka, taču kopumā problēma ir tajā, ka valsts ar savu finansiālo atbalstu nespēj pilnībā segt izdevumus par prasīto un sniegto pakalpojumu, atzina Muskovs.
Lai daļēji atvieglotu finansiālo slogu, Vidzemes slimnīca iespēju robežās apgūst Eiropas finansējumu, jo tikai tā iespējams sakārtot iekšējo infrastruktūru, ar projektu palīdzību saņemt līdzekļus iekārtu un instrumentu iegādei. "Tajā pat laikā atsevišķi instrumenti mums joprojām ir 10 un vairāk gadus veci," Muskovs atzina, paskaidrojot, ka iespējas tomēr ir visai ierobežotas.
Finansiāli slimnīcas darbību iespēju robežās atbalsta abi valdes dalībnieki un kapitāldaļu turētāji – Valmieras pilsētas un Valkas novada pašvaldības, kaut arī slimnīca regulāri apkalpo arī Limbažu, Alojas un citu novadu pacientus, norādīja Muskovs.
Jau ziņots, ka 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasījuši nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram. Vēstuli parakstījuši Liepājas, Jelgavas, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils un Daugavpils reģionālo slimnīcu vadītāji, kā arī Vidzemes, Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona un Dobeles un apkārtnes slimnīcu vadītāji. Ar parakstu atbalstu vēstulē teiktajam paudis arī Cēsu klīnikas vadītājs un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle.
Vēstulē teikts, ka situācija Latvijas veselības aprūpes nozarē ir kritiska un nepieciešams adekvāts finansējums, lai apmaksātu visās slimnīcās faktiski veikto ārstniecības darbu, kā arī palielinātu veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām.
"Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2013.gads ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai," teikts vēstulē.
Tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama, uzskata slimnīcu pārstāvji. Piemēram, nav iespējams dzīvē realizēt tādu kvalitātes kritēriju kā ārstēšanās laika minimizēšana slimnīcā, jo tas ir pretrunā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu un uzturēšanu un noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas.
Slimnīcu vadītāji arī pauž sašutumu par finanšu līdzekļu sadalījumu starp slimnīcām un uzskata, ka tas ir nevienlīdzīgs. "Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu," uzsvērts vēstulē.
Slimnīcu vadītāji norāda uz nepieciešamību nekavējoties pārrēķināt pakalpojumu tarifus, kas nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. "Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti," pausts vēstulē.
Slimnīcu pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām, kuras varētu atrisināt papildu finansējums slimnīcu sektoram.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka izprot situāciju veselības aprūpē un atzīst, ka jau vairākus gadus pēc kārtas finansējums veselības pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams. Kā aģentūrai LETA sacīja VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir informējusi valdību par finanšu situāciju veselības aprūpē un lūgusi papildu finansējumu, tomēr valdība, lai gan atzinusi, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, šobrīd valsts budžetā ministrijas prasīto finansējumu nevar iezīmēt un nodrošināt. Atbilstoši 28.maijā valdības sēdē lemtajam, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VM tiks izskatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finanšu pieprasījumiem.
Vēstule ir adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, veselības ministrei un finanšu ministram.
Valmiera, 3.jūl., LETA.
Uģis Muskovs/ Foto: Pilseta24.lv
