LU pieprasa atstādināt Jāni Vētru no Augstākās izglītības padomes
Foto: LETA
Latvijas Universitāte (LU) ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Rektoru padomei, aicinot atstādināt Jāni Vētru no Augstākās izglītības padomes (AIP), jo uzskata Vētras viedokli par LU studiju programmu "Zobārstniecība" par klaji neobjektīvu, aģentūru LETA informēja universitātē.
Kā ziņots, pašlaik ir apdraudēta LU Zobārstniecības mācību klīnikas darba sākšana, jo, iebilstot pret mācību programmu dublēšanos, pret to iebilst Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un tās bijušais vadītājs, tagad AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, trešdien raksta "Diena". Lēmumu par LU profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Zobārstniecība" licencēšanu paredzēts pieņemt šodien. Vētra atzinis, ka par savu nostāju centies pārliecināt arī pārējos komisijas locekļus, un norāda, ka ierosinās šo jautājumu no komisijas dienaskārtības noņemt pavisam.
LU uzskata, ka Vētra ir pārkāpis AIP priekšsēdētāja un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju programmu licencēšanas komisijas locekļa pilnvaras. Lai izslēgtu jebkādas šaubas par komisijas pieņemto lēmumu objektivitāti, LU aicina komisijas priekšsēdētāju nodrošināt, ka Vētra nepiedalās šī jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā.
"Uzskatām, ka Jānis Vētra nepieņemamā un neētiskā veidā ir pārkāpis savas kā AIP priekšsēdētāja un IZM Studiju programmu licencēšanas komisijas locekļa pilnvaras. Šādas Vētras darbības skaidri norāda uz to, ka viņš nespēj nodalīt abus šos amatus divās savstarpēji neatkarīgās institūcijās, paužot tendenciozu un klaji negatīvu attieksmi pret LU studiju programmu. Viņš ir ne tikai maldinājis lēmumpieņēmējus un sabiedrību, bet arī pārkāpis virkni normatīvo aktu. Ņemot vērā Vētras acīmredzamo ieinteresētību un nespēju saglabāt objektivitāti, LU kategoriski iebilst pret viņa dalību lēmuma pieņemšanā," uzsvēra LU rektors Mārcis Auziņš.
LU uzskata, ka Vētra ir nepamatoti paudis savu viedokli par LU studiju programmas "Zobārstniecība" izveidi, kas ir minētās komisijas kompetencē, izmantojot AIP veidlapu un reģistrējot vēstuli kā AIP izsūtītu korespondenci.
Tādējādi Vētra kā AIP priekšsēdētājs AIP vārdā ir sniedzis viedokli par jautājumu, kas nav AIP kompetencē.
LU uzsver, ka AIP priekšsēdētājs var paust viedokli tikai par AIP kompetencē esošiem jautājumiem un AIP pieņemtajiem lēmumiem - šajā gadījumā LU konstatē, ka izvērtējums par studiju programmas atbilstību licencēšanas kritērijiem nav AIP kompetencē un LU nav informācijas, ka AIP būtu apspriests jautājums un pieņemts lēmums jeb izvērtējums par LU studiju programmas "Zobārstniecība" ietekmi uz augstāko izglītību Latvijā.
LU vērš IZM Studiju programmu licencēšanas komisijas priekšsēdētājas uzmanību, ka Vētra vienlaicīgi ieņem arī profesora amatu RSU. No viņa vēstules satura esot skaidri redzams, ka Vētra nespēj atturēties no RSU interešu paušanas, vēloties panākt, ka RSU ir vienīgā augstskola Latvijā, kas nodrošina zobārstniecības studijas.
Universitātē norāda, ka Vētra "acīmredzami nespēj nodalīt profesionālos pienākumus ieņemamajos amatos", gan AIP vārdā paužot viedokli par komisijas kompetencē esošiem jautājumiem, gan arī lobējot RSU intereses, pildot komisijas locekļa funkcijas un kavējot LU studiju programmas "Zobārstniecība" licencēšanu.
"Saskaņā ar Augstskolu likuma 69. un 70.pantu AIP kompetencē ietilpst pieņemt lēmumus, kas attiecas uz augstāko izglītību tikai Augstskolu likumā paredzētajos gadījumos, piemēram, izstrādāt augstākās izglītības attīstības nacionālo koncepciju, izstrādāt priekšlikumus par studiju programmu kvalitātes celšanu, priekšlikumus par augstskolu struktūru maiņu valstī, prognozēt valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī, priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu," skaidro LU.
Savukārt komisijas kompetence ir šauri nodalīta un noteikta Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka komisijas izskata augstskolu iesniegumus par studiju programmu licencēšanu un pieņem lēmumus par programmas licencēšanu vai atteikumu izsniegt licenci, licences anulēšanu, izmaiņu veikšanu licencē.
Tādējādi AIP un komisija ir divas dažādas institūcijas ar dažādām funkcijām, kompetenci un pilnvarām un arī Vētras kā amatpersonas pienākumi katrā no šīm institūcijām ir atšķirīgi un nodalāmi, papildināja LU.
IZM Studiju programmu licencēšanas komisijā Vētram kā tās loceklim ir pilnvaras darboties tikai komisijas kā koleģiālas institūcijas noteiktajā kompetencē, proti, piedalīties komisijas sēdēs, tās lēmumu pieņemšanā. Viedokli par komisijas lēmumiem var sniegt priekšsēdētājs, nevis tās loceklis Vētra, izņemot gadījumus, ja tam šāds pienākums ir deleģēts. MK noteikumos ir noteiktas prasības un kritēriji, kurus koleģiāli izvērtē komisija, lemjot par konkrētās studiju programmas licencēšanu vai atteikumu licencēt, kā arī norādīts, ka šo lēmumu paziņo augstskolai.
Vētras kā Komisijas locekļa pienākums ir sniegt viedokli par komisijas kompetencē esošu jautājumu tieši komisijai un apspriest to sēdē, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumu.
Kā ziņots, pirms dažiem gadiem LU saņēma Vācijā dzīvojošas mecenātes Marijas Mārītes Ķiplokas novēlējumu viena miljona eiro apmērā Zobārstniecības fakultātes un mācību klīnikas izveidei. Medicīnas fakultātes paspārnē augstskola to izveidoja un 2010. gadā virzīja licencēšanai, vēsta "Diena".
IZM Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija atteica, kā iemeslu norādot materiāltehniskās bāzes neatbilstību. LU to novērsa, izveidojot Zobārstniecības mācību klīniku, kas iemājoja Ekonomikas fakultātes telpās Rīgā, Aspazijas bulvārī.
Tagad sprunguļus LU zobārstniecības programmas riteņos liekot AIP priekšsēdētājs Vētra, kurš ir arī IZM Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisijas loceklis.
"Otras zobārstniecības studiju programmas atvēršana Latvijā ir pilnīga bezjēdzība," sacījis Vētra.
Pamatojumu šādam uzskatam Vētra izklāstījis atklātā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Druvietei un Circenei. Pie amatpersonām Vētra vērsies ne tikai kā licencēšanas komisijas loceklis, bet arī kā AIP priekšsēdētājs, norādot, ka valstī pietiekot ar vienu zobārstniecības studiju programmu, kas ir RSU. Vētra paudis bažas par jauno zobārstu pārprodukciju un to, ka LU šai programmai nāksies piesaistīt docētājus no ārzemēm, jo teju visi vietējie speciālisti strādā RSU paspārnē.
LU rektors Mārcis Auziņš skaidro, ka zobārstniecības studiju programma iecerēta kā biznesa projekts - to plānots orientēt uz ārvalstu studentiem, un mācības notiks angļu valodā. "Tādējādi pienesumu gūs Latvijas izglītības un ekonomikas joma, radot starptautisku atpazīstamību un pieprasījumu šeit studēt un dzīvot," sacījis Auziņš. Viņš arī uzsvēris, ka programmas izveidei netika izlietots ne cents valsts līdzekļu: "Tā ir mūsu atbildība - spēt šo to realizēt, un ne jau licencēšanas komisijai jāvērtē tās izdevīgums."
Vētra arī uzskata, ka mecenātes novēlētais miljons eiro LU kontā nonācis kļūdas pēc: "Tas bija paredzēts Zobārstniecības fakultātei, un mēs saprotam, ka Vācijā dzīvojošs cilvēks gados varētu arī nezināt, kurā universitātē ir Zobārstniecības fakultāte. Informācijas trūkuma dēļ nevaru būt tik kategorisks, lai apgalvotu, ka šis ziedojums pienācās RSU, nevis LU, bet no loģikas viedokļa, ja cilvēks ziedojis Zobārstniecības fakultātei, tad vienīgā ir RSU."
Auziņš šādus pieņēmumus kategoriski noraida, sakot, ka mecenātes ziedojuma mērķis bija norādīts dokumentos: "Cilvēkam, kas Latvijā dzīvoja pirms Otrā pasaules kara, vēsturiskajā atmiņā vienīgā Latvijas augstskola ir LU. Turklāt par novēlējuma izlietojumu mēs regulāri atskaitāmies mecenātes ģimenes advokātiem." LU vadība arī uzsver, ka tieši ar šo augstskolu saistāmi Latvijas stomatoloģijas pirmsākumi - pagājušā gadsimta 20.gados Medicīnas fakultātes paspārnē tika atvērta Zobārstniecības nodaļa, un mecenāte vēlējusies, lai tā tiktu atjaunota.
