LU Medicīnas fakultātes profesori IZM piedāvāto augstskolu specializāciju uzskata par veselības aprūpes prasībām neatbilstošu
Par morāli novecojošu un mūsdienu veselības aprūpes prasībām neatbilstošu uzskatāma pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas pieeja fokusēties tikai uz šauru augstskolu specializāciju, atklātā vēstulē norāda Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) profesori.
Modernā medicīna ir plašs zināšanu kopums, kas sevī apvieno inovatīvāko ķīmijā, bioloģijā, fizikā, inženierzinātnēs un citas zinātņu disciplīnās, tāpēc šāda IZM pieeja ir nepieņemama.
Profesori ir pārliecināti, ka mūsdienīgas un starptautiski konkurētspējīgas medicīnas studijas un zinātne ir iespējama tikai tādās universitātēs, kurās augstā līmenī pārstāvētas visas zinātņu nozares, kā tas ir Latvijas Universitātē. Viņuprāt, IZM pašreizējā piedāvājumā pilnībā tiek ignorētas sabiedrības intereses un Latvijas Universitātes īpašā loma, ko tai paredzējuši Latvijas valsts dibinātāji.
"Nav pieļaujami, ka par vienīgo universitāšu uzdevumu tiek pasludināta nepieciešamība apmierināt aktuālo darba tirgus pieprasījumu, par kuru valstī pieejamie dati ir visai skopi, bet nākotnes prognozes - neskaidras. Universitāšu galvenais uzdevums nav sagatavot šauri specializētus indivīdus, kam jāaizpilda noteiktas nišas darbavietas, lai iespējami ātri dotu savu artavu valsts kases papildināšanā," uzsver fakultātes mācībspēki.
Vēstulē tiek akcentēts, ka universitāšu misija ir nodrošināt tādu zinātnē balstītu augstāko izglītību, kuras galaprodukts ir izglītots cilvēks, kas savā dzīvē spēs radīt jaunas idejas un zināšanas, pavērt jaunus cilvēces apziņas apvāršņus, rast risinājumus problēmām, kuras vēl neeksistē un strādāt profesijās, kas vēl nepastāv.
"Laikā, kad Latvijai vairāk nekā jebkad nepieciešama spēcīga nacionālā augstākā izglītība un zinātne, kas nodrošina ikvienas nācijas un valsts pastāvēšanu un attīstību, šādas nepārdomātas augstākās izglītības politikas realizācija ir pilnībā nepieņemama," uzskata mācībspēki. LU MF vadība un mācībspēki aicina atbildīgās institūcijas un to amatpersonas rīkoties atbildīgi un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus, kas nodrošinātu Latvijas augstākās izglītības, tostarp arī medicīnas, attīstību.
LU MF tika izveidota 1919.gada 28.septembrī līdz ar Latvijas Universitātes dibināšanu. Laikā no 1920.gada līdz 1950.gadam MF beiguši 2863 absolventi, tajā skaitā 2058 ārsti, liekot pamatu Latvijas nacionālajai veselības aprūpei. Demokrātiski noskaņotie un brīvi domājošie mācībspēki pulcēja ap sevi domubiedrus, kuri 1997.gada 29.decembrī atjaunoja LU MF, atgriežot LU Eiropas klasisko universitāšu saimē, kur medicīnas zinātnei ir nozīmīga loma.
LU atjaunotā MF sekmīgi darbojoties jau 15 gadus, apvienojot Latvijas medicīnas zinātnes progresīvākos zinātniekus un piesaistot pašmāju un ārvalstu studētgribētājus. Medicīna ir viena no Latvijas studētgribētāju pieprasītākajām studiju programmām LU, tāpēc šogad MF uzņēmusi 363 studentus, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Jau vairākus gadus LU MF ir viena no līderēm absolventu skaita ziņā starp LU fakultātēm, 2012./2013. akadēmiskajā gadā to absolvēja 973 jaunie medicīnas speciālisti, klāstīts vēstulē.
LU studiju virzienā "Veselības aprūpe", ieskaitot LU aģentūru statusā iekļauto LU Rīgas Medicīnas koledžu un LU P.Stradiņa medicīnas koledžu, 21 studiju programmā šogad studē 3450 studenti, no kuriem 1346 - valsts dotētajās studiju vietās. Vēstules autori arī vērš uzmanību, ka visas šī virziena studiju programmas ir saņēmušas augstāko starptautisko novērtējumu un studiju virziens ir akreditēts uz maksimālo termiņu - sešiem gadiem. Četras no programmām - profesionālā bakalaura studiju programma "Radiogrāfija", akadēmiskā bakalaura un maģistra studiju programma "Optometrija", kā arī profesionālā maģistra studiju programma "Optometrija" - ir unikālas programmas - vienīgās Latvijā.
LU Medicīnas fakultātes un mācībspēku vārdā vēstuli parakstījis Andrejs Ērglis, Valdis Pīrāgs, Ingrīda Rumba-Rozenfelde, Uldis Vikmanis, Gustavs Latkovskis, Mārcis Leja, Arnis Vīksna, Valdis Folkmanis, Uga Dumpis, Ruta Muceniece, Aija Žileviča, Renāte Ligere, Juris Leja, Vija Kluša, Māris Mihelsons, Dainis Krieviņš, Nikolajs Sjakste, Immanuels Taivans un Alfrēds Jānis Sīpols.
Kā ziņots, LU ir konceptuāli iebildumi pret to, ka tā tiek postulēta par vienu no četrām nozaru universitātēm, jo tā vienmēr bijusi nacionālā universitāte, aģentūrai LETA sacīja augstskolas rektors Mārcis Auziņš.
Augstskolām būs jāspecializējas noteiktos virzienos un jānovērš studiju programmu dublēšanās, tādējādi iezīmējot skaidru augstākās izglītības attīstības virzienu. Universitātes un augstskolas definējušas arī tās studiju programmas vai virzienus, kurus tās stiprinās, pārdalot augstskolai paredzētos budžeta līdzekļus saskaņā ar tās stratēģiskajiem uzdevumiem
LU iecerētais stratēģiskās specializācijas virziens ir sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) - inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) - veselības aprūpe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) - lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība, pārtikas tehnoloģijas. Ministrija iepriekš norādīja, ka šīs ir universitātes ar izteikti atšķirīgu specializāciju noteiktās nozarēs un to galvenais uzdevums ir koncentrēties uz starptautiskās izcilības sasniegšanu savu kompetenču jomās, aģentūru LETA iepriekš informēja IZM.
Foto: LETA
