Latvijas zinātnieku vadībā tiks pētītas kuņģa vēža profilakses iespējas
Kā šodien žurnālistiem skaidroja Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, projekta zinātniskais vadītājs Mārcis Leja, tiks pētīti jautājumi, kas saistīti ar kuņģa un zarnu vēža profilaktiskām pārbaudēm. Kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā ir ļoti skaidri izstrādātas vadlīnijas, kādam jābūt vēža skrīningam, taču nepieciešami arī lokālie pilotpētījumi, kuri Latvijā ir veikti, bet daudzās citās vietās nav.
Pilnīgi cita situācija ir ar kuņģa vēža profilaktiskām pārbaudēm, jo tas notiek tikai divās valstis - Japānā un Korejā -, izmantojot rentgenoloģisku diagnostiku vai endoskopiju, sacīja Leja, piebilstot, ka par kuņģa vēža skrīningu trūkst informācijas un šī brīža Eiropas vadlīnijas norāda, ka šī informācija ir ļoti svarīga.
Galvenais kuņģa vēža izraisītājs ir helikobaktērija, tomēr tikai 1% līdz 2% no tiem, kas sadzīvo ar helikobaktēriju, mūža laikā attīstās kuņģa vēzis. Vairumam šo cilvēku baktērija izraisa kuņģa vēža pirmssaslimšanu, taču visbiežāk tā slimībai raksturīgus simptomus neizraisa. Eiropā izmantot kuņģa vēža skrīningam rentgenoloģisku diagnostiku vai endoskopiju nebūtu racionāli saslimstības, izmaksu un pacientam iespējami radītā diskomforta dēļ, uzskata speciālisti. Tāpēc jau daudzus gadus pasaules zinātnieki cenšas attīstīt neinvazīvas metodes paaugstinātu riska stāvokļu atklāšanai.
Šajā pētījumā tiks salīdzināti dažādi asins analīžu testi, patlaban jau ir veikts pilotpētījums, iesaistot gandrīz 1000 cilvēku, kam veiktas asins analīzes, kā arī ņemti izelpojamā gaisa paraugi. Leja uzsvēra, ka ir zināms tas, ka šie testi kā diagnostikas metode strādā, bet ir nepieciešams noskaidrot to, vai samazināsies saslimstība un mirstība no kuņģa vēža, riska grupām veicot šādas profilaktiskās pārbaudes. Tāpēc nepieciešams veikt plašu pētījumu, iekļaujot arī citas valstis, kur saslimstība ar kuņģa vēzi ir vēl augstāka, piemēram, Krieviju un Baltkrieviju. Projekta zinātniskais vadītājs uzskata, ka šis pētījums varētu kļūt par pamatu kuņģa vēža skrīninga valdlīnijām.
Pētījumā gastrointestinālo audzēju profilaksei, novēršot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus, Latvijai plānota koordinējošā loma. Projekta vadošā pētniecības institūcija būs LU, sadarbojoties ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un citām valsts zinātniskajām institūcijām. Latvijai paredzēta arī centrālā loma laboratorisko izmeklējumu veikšanā un pētījumā iesaistītā personāla apmācībā arī ārpus mūsu valsts teritorijas.
Patlaban Rīgā uz LU organizētā un Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta "Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplināra izpētes grupa" darba sanāksmi ir pulcējušies ap 50 ekspertiem no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Somijas, Francijas, Izraēlas un Japānas. Semināra mērķis diskutēt par pētījuma koncepciju, iespējām un jaunu tehnoloģiju izmantošanu.
Latvijā katru gadu kuņģa vēzis tiek diagnosticēts ap 600 cilvēkiem, savukārt 500 cilvēki šīs slimības dēļ mirst. Savukārt resnās un taisnās zarnas vēzi Latvijā katru gadu diagnosticē ap 1100 cilvēkiem, ik gadu tā dēļ mirst ap 700 cilvēkiem. Latvijā tiek veikts kolorektālā vēža skrīnings. 2011.gadā LU arī veica pilotpētījumu organizēta kolorektālā vēža skrīninga optimizēšanai valstī.
Rīga, 22.marts, LETA.
Foto: LETA
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 veiksmi :)) -
23.11.2017 14:20 neizskatās, ka viņi ir īpaši laimīgi veikt šo pētījumu :)) -
23.11.2017 14:20 Latvijas zinātnieku vadībā - vai maz tas ir iespējams? Un nez kāds būs rezultāts? -
06.06.2017 14:57 veiksmi :))
