Latvijas zinātniekiem labi panākumi implantēšanā

Esam pierādījuši, ka mūsu sintezētais materiāls saaug ar kaulu, to nostiprinot – šo atklājumu var izmantot implantēšanā, par to laikrakstam "Dienas Bizness" stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomaterālu inovāciju un attīstības centra (RTU RBIAC) direktore profesore, inženierzinātņu doktore Līga Bērziņa-Cimdiņa.

Centrā tiek veikta biomateriālu un medicīnisko implantu izstrāde un importēto implantu pārbaude. Pēdējos divos gados centrs ir nostiprinājis trīs patentus, divi no tiem ir saistīti ar kalcija fosfāta materiāliem (pie tiem pieder arī hidroksilapatīts), un viens – par titāna dioksīda keramikas masu. Par lielāko sasniegumu direktore uzskata to, ka ir pierādīta centra zinātnieku izstrādātā materiāla – hidroksilapatīta granulu – ilglaicīga darbība cilvēka organismā. "Ievietojot šo materiālu trūkstošā kaula vietā, vairāku gadu laikā kauls kļūst mehāniski izturīgāks, pat izturīgāks nekā kauls bija pirms tam. Varētu teikt, ka veidojas jauns hibrīdmateriāls," uzsver L. Bērziņa Cimdiņa. Viņa stāsta, ka tas ir daudzu gadu darbs kopā ar mediķiem.

"Latvijā ir 4–5 firmas, kas piedāvā implanta materiālu. Mēs varam nopirkt hidroksilapatītu, bet nav garantijas, ka rezultāts būs vienāds," norāda L. Bērziņa-Cimdiņa, kas pēc vairāku gadu pētījumiem tagad var teikt – esam iemācījušies iegūt prognozējamu rezultātu. Patents ir par metodi, kā to lietot. "Patenta materiālam mums nav divu iemeslu dēļ: viens ir tas, ka hidroksilapatīts ir labi zināms, bet, ja mēs uzrakstīsim, kā to iegūstam, tad mēs pateiksim citiem, kā mēs to darām. Līdz ar to mums nav patenta uz pašu produktu, mums ir patents par lietojumu. Mums ir know how, kā to iegūt, un to mēs paturam pie sevis," skaidro vadošais pētnieks Jānis Ločs. Materiālu var lietot dažādi – implantus var lietot kā zāļu ievadīšanas ierīces, bojātu audu aizvietošanai, arī plastiskajā ķirurģijā. Centram ir sadarbības partneris Lietuvā, kas izmanto izgatavoto materiālu plastiskajā ķirurģijā – lai palielinātu vaigu kaulus, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

L. Bērziņa-Cimdiņa ir pārliecināta, ka centra veikums implantu materiālu jomā ir jākomercializē – arī tāpēc, ka tāds sākotnēji bija centra veidošanas nolūks; RTU RBIAC tapis ar ES PHARE projekta atbalstu. Vadītāja lēš: lai sāktu ražošanu, jāiegulda 1,5 līdz 2 milj. latu. Lai piesaistītu investoru, centrs sācis sadarbību ar LIAA, piedalījies vairākos pasākumos potenciālajiem investoriem.

L. Bērziņa-Cimdiņa laikrakstam norāda, ka situācija ir teju vai ideāla, lai rastos inovācijas, vēl tikai jānostiprina komercializācija. Centrs sadarbojas ar Daugavpils universitāti, Organiskās sintēzes institūtu, arī ar mediķiem. Turpmāk tas vairāk vēlas pievērsties biotehnoloģijai. Iepriekš RTU RBIAC vairāk strādāja pie neorganiskās daļas, bet tagad šo materiālu grib padarīt "dzīvāku" – pirms ievietošanas organismā aktivizēt ar cilmes šūnām, medikamentiem vai proteīniem.

Foto: Stock.XCHNG

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

23.11.2017 14:20

Malači! Lai veicas arī turpmāk - parādām, ka arī mēs kaut ko spējam!
23.11.2017 14:20

Es arī labrātāk uzticos ārzemju speciālistiem, kuri šķiet ir mazliet zinošāki savā nozarē. Bet tas ir tikai mans viedoklis, jo neesmu saskārusies ar kvalitatīvu pakalpojumu šeit.
23.11.2017 14:20

Cik kvalitatīvi? Man būtu bail uzticēties
06.06.2017 14:57

Es arī labrātāk uzticos ārzemju speciālistiem, kuri šķiet ir mazliet zinošāki savā nozarē. Bet tas ir tikai mans viedoklis, jo neesmu saskārusies ar kvalitatīvu pakalpojumu šeit.
06.06.2017 14:57

Cik kvalitatīvi? Man būtu bail uzticēties
06.06.2017 14:57

Malači! Lai veicas arī turpmāk - parādām, ka arī mēs kaut ko spējam!

Nedēļas tēma

Kas ir varikoze, un kāpēc tās ārstēšana ir būtiska?

Varikoze ir apakšējo ekstremitāšu slimība, kas var skart cilvēkus jebkurā vecumā. Lauma Medical sortimentā ir dažādu modeļu kompresijas izstrādājumi, un tos noteikti var izmantot varikozes gadījumā. Kompresijas izstrādājumi palīdz uzlabot asins plūsmu un samazināt diskomfortu, kas saistīts ar šo slimību. Uzzināsim vairāk!

Aktuālie piedāvājumi

5 zinātniski fakti par enzīmiem un vitamīniem, kas palīdz uzlabot gremošanu

Gremošanas enzīmi un A un D vitamīni ir svarīgi palīgi cilvēka organismam. Tie ir iesaistīti pārtikas sadalīšanā, barības vielu asimilācijā un kuņģa-zarnu trakta veselības uzturēšanā. Ja pēc ēšanas bieži rodas smaguma sajūta, vēdera uzpūšanās vai citas gremošanas problēmas, iespējams, ka organismā trūkst šo komponentu.

Reducel – efektīva pretcelulīta programma

Reducel ir ķermeņa neirokosmētiskā līnija, kas satur aktīvās sastāvdaļas un radīta, izmantojot progresīvas modernās biotehnoloģijas. Līnijas aktīvās sastāvdaļas veicina ādas tonizēšanu, piedalās šūnu antioksidantu mehānismā, palīdz atbrīvoties no celulīta un “pāraudzina” adipocītu vielmaiņu.

Aicinājums piedalīties pētījumā par sieviešu veselības pratību

Lai izprastu, cik liela nozīme bijusi veselības mācības apguvei izglītības iestādēs un kā tā ietekmē sieviešu veselības pratību reproduktīvā vecumā, tiek veikts medicīnas pētījums, kura ietvaros tiek aicinātas piedalīties sievietes reproduktīvā vecumā. Uzzināsim vairāk!

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.