Latvijas zinātnieki guvuši vērtīgu pieredzi, trīs gadus pētot biodrošības jautājumus
Kā šodien pētījumam veltītā noslēguma pasākumā pauda projekta pētnieks Jānis Ancāns, trijos gados ieguldītais darbs ir palielinājis izpratni par cilmes šūnām un biodrošības jautājumiem, savukārt pētniece Una Riekstiņa skaidroja, ka sava pētījuma laikā veikusi zinātnisku atklājumu, kurā secināts, ka, pielietojot inovatīvu spektroskopijas pieeju, ir iespējams atpazīt normālu šūnu no audzēju šūnas.
Savukārt pētniece Tatjana Tračevska pētīja, kā ar laiku mainās baktērijas, tajā skaitā stafilokoks, kādi faktori ietekmē to izmaiņas un kādā veidā izplatās baktērijas.
Viņa minēja, ka mūsdienās par lielu izaicinājumu ir kļuvusi skaistumkopšana, jo tam ir savi "zemūdens akmeņi". Apmeklējot skaistumkopšanas salonos procedūras, kurās ir iespējams kontakts ar asinīm vai ir iespējams gūt kādus ādas savainojumus, pacients var iegūt dažādas infekcijas, tajā skaitā C un B hepatītu, imūndeficīta vīrusu jeb HIV un arī dažādas ādas slimības.
No viņas teiktā izriet, ka infekciju vīrusi netiek pietiekami novērtēti ne no klientu puses, ne arī no skaistumkopšanas salona meistaru puses.
Savukārt pētniece Aivita Putniņa vēstīja, ka viens no būtiskākajiem avotiem, kas mainījis izpratni par cilvēka ķermeni, ir biotehnoloģijas. Ar dzīvības zinātņu attīstību cilvēka bioloģiskā materiāla pielietošana zinātnē un apmācībā iegūst jaunus veidus. Cilvēka bioloģisko materiālu izmanto gan pētnieki cilmes šūnu, hospitālo infekciju un genoma jomās, gan medicīnas nozares speciālisti šūnu un orgānu transplantācijas, neauglības ārstēšanas jomās.
Viņa pētījuma laikā aptaujājusi 20 dažāda vecuma un dzimuma ārstus, lai noskaidrotu mediķu pirmo saskarsmi ar miruša cilvēka ķermeni, apgūstot zināšanas par cilvēka anatomiju. Lai students kļūtu par labu ārstu, jau studiju laikā viņam ir nepieciešama saskare ar cilvēka galvaskausu, jo mācību procesā tam tiek piešķirta ne tikai izziņas, bet arī dziļa simboliska vērtība.
Pētījums rāda, ka cilvēka galvaskausi pie studentiem nonāk, izīrējot, mantojot, pērkot vai pašiem izrokot. Visbiežāk dažādie galvaskausa iegūšanas veidi tiek attaisnoti ar nepieciešamību iegūt ārsta profesijai būtiskas zināšanas par cilvēka ķermeni. Bioloģiskā materiāla iegūšana un izmantošana apmācībai, studentos rosina tiesiskus un ētiskus jautājumus, klāstīja Putniņa.
Jau ziņots, ka 2010.gada sākumā vairāki antropoloģiju un dabas zinātņu jomas pārstāvoši Latvijas zinātnieki sāka pētījumus biodrošībā, lai novērstu vai mazinātu riskus saistībā ar moderno biotehnoloģiju un tās produktiem.
Pētījums tika veikts Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta "Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā" laikā, piesaistot jaunos zinātniekus, doktorantus, maģistrantus un biodrošības ekspertu. Projekta kopējais finansējums bija paredzēts 1 134 098 lati.
Rīga, 30.nov., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
