Latvijas zinātnieki atklājuši jaunas specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai
Viņa norādīja, ka Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2012.gadā.
Teorētiskajā zinātnē par nozīmīgu sasniegumu šajā gadā atzīta izstrādātā jaunā metode kvantu algoritmu izveidei un tas, ka izveidots jauns kvantu interferences pielietojums nanoelektronikā. To paveikuši vairāki zinātnieki - Andris Ambainis, Vjačeslavs Kaščejevs, Aleksandrs Belovs un Jānis Timošenko Latvijas Universitātē (LU).
Tāpat pie šī gada sasniegumiem minēta uz oglekļa-ūdeņraža (C-H) saišu aktivēšanu balstīta jauna organisko savienojumu sintēzes metodoloģija, kuru izveidoja Dmitrijs Lubriks, Igors Sokolovs, Edgars Sūna no Latvijas Organiskās sintēzes institūta. Metodi varot izmantot jaunu ārstniecības vielu sintēzē.
Savukārt LU Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ar darbu "Ultrametriski galīgi automāti un Tjūringa mašīnas" ievedis datorikā ultrametrisku algoritmu jēdzienu, kas būtiski paplašina datorzinātnes iespējas.
Šogad vispusīgi izpētīta Latvijas mūzikas dzīve okupācijā (1940-1945), līdz šim vismazāk apzinātajā un visvairāk ideoloģizētajā laikā. Pētījuma vadošais autors un redaktors ir Arnolds Klotiņš no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Savukārt uz unikāliem, pirmreizējiem materiāliem pamatotu pētījumu par Latvijas vissenāko apdzīvotību paleolītā - 10 500-9 200.g.t. pirms Kristus - veikusi Ilga Zagorska no LU Latvijas vēstures institūta.
Savukārt praktiskajos pielietojumos Latvijas zinātnieki šajā gadā ir atklājuši jaunas vēža specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai. To paveikuši pētnieki Aija Linē, Karīna Siliņa, Pāvels Zajakins, Zane Kalniņa, Irēna Meistere, Angelina Pismennaja no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Mārcis Leja, Guntis Ancāns no Latvijas Universitātes sadarbībā ar Magdeburgas Otto fon Gērikes Universitāti Vācijā.
Tāpat izveidotas jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes, oksidējot glicerīnu ar gaisu vai molekulāro skābekli, kā arī jauna aktīvāku un selektīvāku katalizatoru sintēzes metode. To paveikuši vairāki pētnieki no Rīgas Tehniskās universitātes - Svetlana Čornaja, Valdis Kampars, Ēriks Palčevskis, Lidija Kuļikova, Vera Serga, Svetlana Žižkuna, Konstantīns Dubencovs, Olga Stepanova, Elīna Sproģe un Antons Cvetkovs.
Atklāts arī, ka halkogenīdu pārklājumus nanotehnoloģijai un nanoelektronikai ir iespējams kristalizēt ar elektronu kūļa palīdzību izmantošanai elektronu litogrāfijā. Daugavpils Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē to paveikuši Vjačeslavs Gerbreders, Oksana Šimane, Arnis Gulbis.
Šajā gadā selekcionēta krūmcidonijas šķirne "Rasa" - augļu ieguvei. Tās ražība, ziemcietība, bezērkšķu forma, lielie, viegli vācamie augļi un augstvērtīgais bioķīmiskais sastāvs, kā arī izstrādātās augļu pārstrādes metodes dod jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībai. Selekcionēšanu veica Silvija Ruisa un Dalija Segliņa Latvijas Valsts augļkopības institūtā.
Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans pabeidzis pētījumu par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā laika posmā no 2000 līdz 2010.gadam.
Tālberga informēja, ka sasniegumu prezentācija un tikšanās ar autoriem notiks 2012.gada 17.janvārī plkst.14. Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sēdē.
Rīga, 27.dec., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
