Latvijas Slimnīcu biedrība noraida Circenes pārmetumus par neprasmi plānot finanses
Tieši otrādi, reģionālās slimnīcas cenšas plānot nepietiekamos finanšu resursus tā, lai neatliekamā palīdzība nevienam, kas pēc tās vēršas, nebūtu jāatsaka, lai noturētu medicīnas personālu darbam slimnīcās 24 stundas.
Tas, ko šobrīd prasām no atbildīgajām valsts amatpersonām ir 1,7 miljonu lati no tiem 7 miljoniem, kas šogad papildus piešķirti veselības nozarei, lai slimnīcām samaksātu par faktiski veikto darbu un nodrošinātu atbilstošu finansējuma plānošanu nākotnē.
Latvijas slimnīcu biedrība uzskata, ka Veselības norēķinu centrs ir tas, kuram jāuzņemas atbildība par slikto veselības aprūpes finansējuma plānošanu (menedžmentu) un vadību. Šobrīd finansējums pārsvarā tiek sadalīts tā, ka lielākā ieguvēja ir Rīga, bet par reģioniem netiek domāts. Veselības aprūpes nozarē tieši slimnīcas ir palikušas pabērna lomā, līdz ar to arī ir atšķirīga attieksme pret veselības aprūpes sniedzējiem dažādos līmeņos vienas nozares ietvaros.
Kopš 2009.gada finansējuma plānošana slimnīcu sektoram nav bijusi konsekventa un uz vienlīdzīgiem principiem balstīta, kur rezultātā jau kārtējo gadu vairākām slimnīcām plānotais pacientu skaits un tam piesaistītais finansējums neatbilst faktiskam pieprasījumam un reālajai situācijai.
Slimnīcu vadītāji atgādināja, ka 2009. gadā samazinot finansējumu veselības aprūpei, pacientu skaits nekļuva mazāks. Turklāt krīzes laikā samazinājusies arī pacientu maksātspēja un līdz ar to viņu ārstēšanas iespējas. |Šī kļūda turpinās ceturto gadu, pacientu skaita samazinājums nav balstīts nevienos normatīvajos dokumentos un tarifs pēc, kura tiek maksāts slimnīcām, neatbilst reālajām izmaksām. Tā rezultātā slimnīcās izveidojies tāds finanšu deficīts, ka tās nespēj noturēt personālu, atjaunot iekārtas un cieš pacienti.
Lai arī līdz šim slimnīcas centās problēmu risināt sarunu ceļā, cerot uz nozares amatpersonu izpratni, godaprātu un interesi par Latvijas iedzīvotāju veselību, šobrīd, pienācis brīdis, kad jāsāk skaļi sabiedrībai atklāt, cik tālu noplicināta veselības aprūpe, īpaši reģionos.
Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.
Informāciju sagatavoja Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis
Ingrīda Circene/ Foto: Ieva Lūka/ LETA
Ziņai pievienots LTV Ziņu dienesta sagatavotais video sižets ar Veselības ministres Ingrīdas Circenes interviju raidījumam "Panorāma"
