Latvijā veidos Nukleārās medicīnas centru
Viņš skaidroja, ka nukleārā medicīna ir medicīnas un medicīniskās vizualizācijas nozare, kas pielieto radionuklīdus jeb īsās dzīves izotopus slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī jaunu medikamentu izstrādē. Nukleārās medicīnas tehnoloģija balstās uz divām galvenajām iekārtām - ciklotronu, kas sintezē divas līdz 100 minūtes dzīvojošus izotopus, kā arī pozitronu emisijas tomogrāfu (PET), kas sapārots ar datortomogrāfu (DT).
Kopš 2004.gada ciklotrons un pozitronu emisijas tomogrāfs ir attīstīto valstu jaunu pretvēža zāļu izstrādes un vēža diagnostikas neatņemama sastāvdaļa.
"Iešļircinot cilvēkam izotopus uz PET/DT skenera var redzēt, kuros viņa orgānos ir vēža metastāzes. Šī tehnoloģija pasaka kā uzvedas cilvēka organisma šūnas, kāds ir tās metabolisms. Piemēram, datortomogrāfijā var iegūt tikai informāciju par to, kā izskatās orgāni. Jaunā tehnoloģija ļauj redzēt pilnīgi visas metastāzes, tādēļ ārsti var precīzāk noteikt ārstēšanas metodes," stāstīja Skrīvelis.
Baltijā un Baltkrievijā vēža izplatība ir 30 000 jaunu saslimšanu uz vienu miljonu iedzīvotāju gadā jeb uz 16,5 miljoniem cilvēku ir aptuveni 500 000 vēža pacientu. Latvijā un Baltijā vēža diagnostika bieži ir novēlota un neprecīza, jo pašlaik izmantotās tehnoloģijas nesniedz tik precīzus datus datus, skaidro Skrīvelis.
"Diemžēl uzkrāto ģenētisko mutāciju un vides piesārņojuma dēļ vēža izplatība palielinās, tādēļ šīs tehnoloģijas attīstība šajā reģionā ir ļoti svarīga, lai varētu efektīvi diagnosticēt un ārstēt cilvēkus. Turklāt pašlaik valstī ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, kas piešķirt 70% līdzfinansējumu pētniecisko laboratoriju veidošanai," stāstīja Skrīvelis. Valsts izglītības attīstības aģentūra projektu ir apbalstījusi šā gada februārī. Plānots, ka pakalpojumi būs pieejami, sākot no 2015.gada otrā ceturkšņa.
Viņš uzsvēra, ka šis ir tehnoloģiski komplicēts projekts, kurā ir jāapvieno trīs kompetences. Pirmkārt, radioķīmija, proti, ciklotrons, kur ir nepieciešamas fizikas, ķīmijas, mehānikas un programmatūras zināšanas. Skrīvelis piebilda, ka līdz ar Salaspils atomreaktora aiziešanu nebūtībā arī radioķīmijas skola pamazām Latvijā izbeidzās, lai gan tā jebkurā valstī ir nepieciešama un šis projekts palīdzēs to atdzīvināt.
Otrkārt, ir nepieciešamas sterilās tehnoloģijas atbilstoši labas ražošanas prakses standartam, jo šie preparāti tiek ievadīti cilvēka organismā, tādēļ tie ir jāsintezē un jāfasē sterili, turklāt tie ir jāpiereģistrē kā medikamenti. Treškārt, nukleārā medicīna jeb ārstu prasme interpretēt iegūtās bildes, lai pateiktu, kādas problēmas ir cilvēka organismā.
Nukleārās medicīnas centrā plānotās investīcijas ir nepilni 6 miljoni latu, tostarp 4 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums. Lielākie ieguldījumi paredzēti laboratorijas ēku rekonstrukcijai nepieciešami 1,06 miljoni latu, ciklotrona, radiofarmācijas preparātu sintēzei un kvalitātes kontrolei - 2,22 miljoni latu, PET/DT kamerai, dzīvnieku PET/DT kamerai laboratorijas analīžu iekārtai - 1,89 miljoni latu.
Plānots, ka Nukleārās medicīnas centrs nodrošinās 50 jaunas darbavietas augsti kvalificētiem speciālistiem.
Projekta īstenotāji Latvijas iedzīvotājiem jauno pakalpojumu piedāvās par aptuveni 600 latiem, kas būs konkurētspējīga cena, salīdzinot ar tuvāko kaimiņvalstu piedāvāto pakalpojumu cenām. Piemēram, projekta mentoru un konkurentu Turku PET centrā Somijā onkoloģijas izmeklējumi pērn maksāja no 2101 līdz 1261 eiro (no 1477 līdz 886 latiem).
Skrīvelis jau ir runājis arī ar Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāru Rinaldu Muciņu par iespēju šos diagnosticēšanas pakalpojumus iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā, jo līdz krīzes sākumam valsts segusi izmaksas par šādiem izmeklējumiem ārvalstīs aptuveni 100 pacientiem gadā.
"Precīza diagnostika un ārstēšana ir svarīga tiem pacientiem, kuri ir darbspējas vecumā un kurus ir iespējams glābt, ja laikus sāk ārstēšanu. Līdz šim Latvijā daudziem cilvēkiem šādu palīdzību nav iespējams saņemt," atzina uzņēmējs.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis uzsvēra, ka par jaunās tehnoloģijas iespējām būs jāizglīto ģimenes ārsti, lai viņi spētu saviem pacientiem laikus rekomendēt nepieciešamos izmeklējumus.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš informēja, ka šī tehnoloģija palīdzēs jaunu medikamentu izstrādē, jo ļaus redzēt, kas notiek dzīva laboratorijas dzīvnieka organismā. Šīs tehnoloģijas pasaulē ir tikai neilgu laiku, tādēļ Organiskās sintēzes institūts ir ieinteresēts sadarbībā.
Nukleārās medicīnas centra projektu dibina komersanti sadarbībā ar zinātniekiem. Komersantus pārstāv Skrīveļa dibinātie uzņēmumi SIA "RNML" un SIA"PharmIdea", kas nodarbojas ar sterilajām tehnoloģijām un radioķīmiju, kā arī labas ražošanas prakses sertificēšanu un kam ir pieredze ERAF laboratoriju projektu menedžmentā.
Projektā iesaistās investīciju fonds "Norvik Sicav Plc", kas pašlaik ir ieguldījis aptuveni 10 miljonus latu nekustamajā īpašumā - kādreizējās tanku remontu rūpnīcas teritorijā Rīgā, Mārupes ielā, kas atrodas netālu no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas. Investīciju fonds nodrošina ERAF projektam nepieciešamo līdzfinansējumu un bankas garantijas.
Kā stāstīja fonda izpilddirektore Tīna Gulbe, fonds šajā teritorijā plāno attīstīt medicīnas pakalpojumu kompleksu, lai varētu piedāvāt medicīnas tūrisma pakalpojumus.
Savukārt zinātniekus pārstāvēs RSU, kurai ir kompetence medicīnisko zinātņu jomā, tostarp gēnu ekspresijas tehnoloģijās, nukleārās medicīnas speciālistu sagatavošanā. RSU Onkoloģijas institūtā tiek veikti vēža pētījumi.
Ceturtais projekta sadarbības partneris ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kam ir kompetences medicīniskās ķīmijas un jaunu zāļu modelēšanas un sintēzes, farmakoloģisko pētījumu jomā. Institūts ir valsts nozīmes pētniecības centra "Farmācijas un biomedicīna" vadošais dalībnieks.
Rīga, 4.jūl., LETA.
Foto: LETA
