Latvijā sākusi darboties mātes mirstības audita sistēma
Mātes mirstības audita sistēmas izveide aizsākās jau pagājušā gada sākumā līdz ar Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2012.-2014.gadam apstiprināšanu, tomēr tikai nesen saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai sāktu reālu gadījumu analīzi.
Pirmā mātes mirstības konfidenciālās analīzes darba grupas sapulce notika šā gada 25.martā. Tajā tika izpētīti vairāki mātes mirstības gadījumi, tomēr audits ir konfidenciāls, tāpēc speciālisti daudz par secināto neatklāj. "Varu pateikt, ka grūtniecēm ir jāvakcinējas pret gripu," sacīja Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga, piebilstot, ka šajā gripas sezonā lipīgais vīruss prasījis arī grūtnieces dzīvību.
Rezeberga teica, ka darba grupa pēta visus grūtnieču mirstības gadījumus, arī tādus, kad māte mirusi nejaušos nelaimes gadījumos. Gadījumu izpētē tiek lūgts arī iesaistīto personu, tostarp radinieku, viedoklis par notikušo. Speciāliste gan uzsvēra, ka audita mērķis nav nevienu sodīt, bet atrast nelaimes cēloņus un risināt tos.
Mātes mirstība Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju, joprojām ir augsta, pasākumā informēja PVO Eiropas reģiona seksuālās un reproduktīvās veselības programmu vadītāja Gunta Lazdāne. Viņa gan ir ļoti optimistiska un domā, ka situācija Latvijā uzlabosies, jo mātes mirstība tiek pētīta un jautājums nav atstāts novārtā.
VM apkopotie dati liecina, ka 2008.gadā grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā nomira trīs sievietes, 2009.gadā - desmit sievietes, bet 2010.gadā - piecas sievietes. Atsevišķos gadījumos mātes mirstība nav bijusi tieši saistīta ar grūtniecību, piemēram, 2008.gadā kādai grūtniecei bijis krūts vēzis, bet 2009.gadā divas grūtnieces mirušas no gripas.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) atgādināja, ka mātes mirstības audits ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2012.-2014.gadam, kā mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselību, tostarp samazināt mātes mirstību un perinatālo mirstību jeb nedzīvi dzimušo bērnu un pirmajā dzīves nedēļā mirušo bērnu skaitu. Šogad plāns paredz sākt perinatālās mirstības analīzi.
Kā liecina VM dati, arī perinatālās mirstības rādītājs Latvijā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm un ES vidējo rādītāju, joprojām saglabājas relatīvi augsts, tomēr tam ir tendence samazināties. 2009.gadā Latvijā šis rādītājs uz 1000 dzīvi dzimušiem bija 7,04, bet ES vidēji - 5,58 uz 1000 dzīvi dzimušiem. Nedzīvi dzimušo bērnu īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES valstīs. 2009.gadā Latvijā šis rādītājs bija 5,87 uz 1000 dzīvi dzimušiem, kamēr vidēji ES - 4,06.
Rīga, 27.marts, LETA.
Foto:AP/ Scanpix
