Nepieciešams uzlabot agrīno muskuloskeletālās sistēmas slimību diagnostiku

Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā Latvijā, MSS radītā ietekme uz valsts ekonomiku ir graujoša, jo saslimst cilvēka darba spējas vecumā un šo slimnieku skaits pieaug. Var iedalīt četras biežāk izplatītās MSS - muguras sāpes, ar darbu saistīti augšējo ekstremitāšu traucējumi, reimatoīdais artrīts un spondilartropātijas.

Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente Daina Andersone informēja, ka Latvijā ir 33% MSS jeb 76 000 šīs slimības pacientu, kas Latvijai ir salīdzinoši liels skaitlis. Šobrīd problēma valstī ir saistīta ne tikai ar to, ka slimība tiek novēloti diagnosticēta, bet arī ar to, ka atšķiras valsts iestādēs pieejamā informācija par šiem pacientiem no reālās situācijas.

Ja slimnieks, netērējot savus privātos līdzekļus, veic diagnostiku, tad tas var ieilgt pat septiņus mēnešus, jo pacientam jāsagaida vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tālāk veic nosūtījumu pie reimatologa. Paiet zināms laiks, kamēr slimnieks tiek pie reimatologa, bet pēc tam vēl jāsagaida rinda uz reimatologa nozīmētajiem izmeklējumiem. Zināms laiks paiet, kamēr tiek saņemti izmeklējuma rezultāti un pēc tam pacients ar tiem atkal dodas pie sava ģimenes ārsta. MSS pacientam jau pēc gada, ja nav noteikta diagnoze, locītavās notiek nopietnas izmaiņas, esošo situāciju raksturoja Andersone.

Agrīnā diagnostika reimatoīdā artrīta un spondilartropātijai ir ļoti dārga, un tā dažādās ārstniecības iestādēs tiek veikta par ļoti atšķirīgām cenām. Tāpat Latvijā ir pieejami visi nepieciešamie bioloģiskie medikamenti slimības ārstēšanai, taču ne visi pacientu, kuriem tas būtu nepieciešams, tos saņem, jo zāles ir ļoti dārgas.

"Agrīni iejaukšanās pasākumi ir ļoti būtiski un visām iesaistītajām pusēm pacienta darba spēju saglabāšana ir jāuzskata par galveno ārstēšanas rezultātu. Agrīna slimības diagnosticēšana var tikt kavēta, ilgstoši gaidot izmeklējumus, piemēram, kodolmagnētisko rezonansi, kas bieži tiek izmantota, lai diagnosticētu MSS. Tāpat ir jāpanāk, lai strādājošie ar diagnosticētu MSS saņemtu atbilstošu ārstēšanu un atbalstu," uzsvēra Andersone.

MSS izraisītā darba nespēja ES valstīs rada izmaksas 0,5% līdz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā tie ir 63,6-254,5 miljoni latu katru gadu.

MSS dēļ pirmreizējo invaliditāti ieguvušo cilvēku skaits Latvijā ir būtiski pieaudzis no 935 cilvēkiem 2004.gadā līdz 2600 cilvēkiem 2010.gadā.

Nevalstiskās organizācijas "The Woek Fondation" pārstāve no Londonas Ksenia Zheltukhova atklāja, ka MSS bieži sākotnējā stadijā nav iespējams nemaz pamanīt. Organizācijas veiktajā pētījumā secināts, ka Latvija starp vairāk nekā 20 valstīm ir trešajā vietā ar cilvēku sūdzībām par MSS negatīvo ietekmi uz viņu dzīves kvalitāti.

Jāņem vērā, ka MSS skaits pieaug un patlaban 46,1% no visām arodslimībām ir saistīts ar MSS. Arī invaliditātes skaits palielinās un pieaug to skaits, kuri vairs darba tirgū neatgriežas, piemēram, 2010.gadā bija 1388 cilvēki ar invaliditāti, kuri nestrādā un 1212, kuri strādā.

Lai situācija uzlabotos, Latvijā par prioritāti jāizvirza MSS profilakse un agrīnas iejaukšanās pasākumi, kas ļaus samazināt MSS izmaksas cilvēkiem ar invaliditāti, darba devējiem un valstij. Veselības un sociālajā politikā ir jāietver pamatprincips, ka darba saglabāšana vai atgriešanās darbā ir galvenais ārstēšanas rezultāts. Tāpat svarīgi būtu izstrādāt Nacionālo MSS plānu. Latvijai ir jāņem vērā esošie pierādījumi, ka darbaspēka īpatsvars ar MSS tuvākajās desmitgadēs varētu pieaugt, radot arvien lielāku slogu veselības aprūpei un invaliditātes pabalstu izmaksām, kas papildus noslogo budžetu.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) uzsvēra, ka tēma par MSS ir svarīga un par to ir jārunā, lai arī biežākās saslimstības un mirstība no slimībām Latvijā ir no sirds un asinsvadu slimībām un onkoloģiskās saslimšanas.

"MSS ir mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitātes jautājums, kas saistīts arī ar sociālajiem un finanšu jautājumiem. No MSS četrām biežāk izplatītajām slimību kategorijām Latvijā viena no izplatītākajām ir muguras sāpes, kas vēlāk ir arī darba nespējas un invaliditātes cēlonis. No statistikas viedokļa - MSS kā nāves cēlonis Latvijā ierindojas 15 vietā," sacīja ministre.

Circene skaidroja, ka jau tagad tiek strādāts pie tā, lai samazinātu pacientu rindas pie speciālistiem. Agrīna slimības diagnosticēšana ir ļoti svarīga, tādēļ tiek strādāts, lai tiktu izveidotas prioritāro slimnieku grupas, kuru pacienti bez ilgas gaidīšanas varētu tikt pie nepieciešamajiem speciālistiem. Tāpat ministre atzina, ka problēma ir ar lauku reģioniem, kur ir nepietiekams augsta līmeņa speciālistu skaits.

Pēc ministres teiktā, pērn Latvijā MSS tika atvēlēti 2,4 miljoni latu.

Lai sasniegtu labākus rezultātus, paredzēts izveidot pacientu organizāciju un ārstu profesionālo asociāciju, darba devēju, politiķu un valsts institūciju pārstāvju darba grupu turpmākas darbības stratēģijas un Nacionālās MSS vadības programmas izstrādei.

Rīga, 28.marts, LETA. 
Foto: LETA