Latvijā medicīnas aprūpe ir labāka nekā vidēji ASV
"Pat nerunājot par ārstu izglītību un prasmēm, kas ir ļoti augstā līmenī, arī atsevišķās nozarēs esam ļoti labā līmenī ar vērā ņemamiem sasniegumiem," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" stāsta Stradiņa klīniskās slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.
"Dažās nozarēs esam līmenī arī sistēmiski, bet citur pietrūkst tieši šā sistēmiskuma. Diemžēl sistēmu bieži vien nosaka lietas, kas nav tieši saistītas ar medicīnu. Vakar atbraucu no ASV un aizbraucu uz laukiem. Ja Latvijā tu aizbrauc 150kilometru, tad tas ir garš ceļš, bet ASV šādu attālumu cilvēki bieži vien mēro ik dienu, braucot uz darbu. Tur ir ceļš sešās joslās un to var ātri izdarīt. Ceļu kvalitāte ir viens no šīs sistēmas elementiem. Ja ir augstas kvalitātes ceļi, tad medicīnu, neatliekamo palīdzību var organizēt jau pavisam citādi. Tieši šajā infrastruktūras līmenī mums daudz kā pietrūkst.
Domāju, ka Latvijā vidēji ir labāk nekā ASV, lai arī tur medicīnai tērē 18% [no IKP]. ASV viss atkarīgs, kurā no sociālajām grupām jūs esat. Ja jūs pietiekami daudz maksājat nodokļus, tad varbūt ir labāk, bet tur ir vesela rinda cilvēku, kuri neietilpst šajā kategorijā. Kā man ir stāstījuši kolēģi, tad cilvēki ar asiņojošu brūci tiek vesti trīs stundas nezin kur, jo nav apdrošināti. Mainīt šo situāciju ir visas [ASV prezidenta Baraka] Obamas medicīnas reformas mērķis, un tai ir milzīga pretestība. Ja runājam par mums tuvākām zemēm – Skandināviju, tad tur sistēma ir neapšaubāmi labāka," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda Andrejs Ērglis.
"Lielākā daļa attīstīto pasaules valstu jau sen ir saistījušas veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Faktiski tā ir vienīgā iespēja, kā veidot pilnasinīgu sistēmu. Sistēmā ir jābūt skaidri noteiktiem dalībniekiem. Šobrīd šie dalībnieki nav skaidri noteikti. Veselības budžetam ir jābūt kaut kam piesaistītam. Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka veselības budžets tiek ņemts no gaisa pēc pārpalikuma principa. Tas jau nāk no deviņdesmitajiem gadiem, ka veselībai tiek tērēti ap 7% no IKP, kur valsts sedz ap 3,5%, bet otra puse ir pilnīgi nemenedžēta, cilvēki paši sev nosaka ārstēšanas plānus, un nauda tiek tērēta neefektīvi."
Foto: LETA
