Laikraksts: vislielākā neapmierinātība ir par zemo finansējumu iekšķīgo slimību pacientu ārstēšanai stacionāros
Ministru kabineta noteikumi paredz, - ja pacients nokļūst slimnīcā ar kādu nieru vai sirds kaiti vai citiem veselības sarežģījumiem, kur nevajag ķirurģisku iejaukšanos, valsts par viņa ārstēšanu samaksā 115 latus, 2010.gadā šī summa bija Ls 244.
Piemēram, ārstniecības līdzekļiem ir paredzēti 12 lati. Ja slimnieks stacionārā ārstējas, ilgākais, sešas dienas, tad tie ir divi lati dienā zālēm, šļircēm, pārsējiem un citām nepieciešamām medicīnas precēm.
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka norādot, ka Austrumu slimnīcā terapeitiskajam pacientam zāles dienā izmaksā ap piecpadsmit sešpadsmit latiem, bet, ja viņš nokļūst toksikoloģijas centrā, tad jārēķinās vismaz ar 80 latiem par medikamentiem. Vidēji jebkurā slimnīcas nodaļā par zālēm vienam pacientam tiek tērēti 26 lati. Ja pacientam ir infarkts, tad pirmajā dienā jārēķinās ar vairākiem simtiem latu zālēm vien.
"Skaidrs, ka šis lēmums būs jārevidē, tikai nav zināms, kurā brīdī tas notiks- pirms līguma slēgšanas ar slimnīcām vai tad, kad pacienti sāks protestēt, ka zāles lielākoties jāpērk pašiem, jo slimnīcai tām nav naudas," norāda Boka.
Ziemeļkurzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Sileniece sacīja, ka pagājušajā gadā ar 244 latu lielo tarifu varēja sadzīvot. Viņas vadītajā iestādē ap 70% pacientu ir tā sauktie terapeitiskie slimnieki, un vienam šādam pacientam zālēm vien nepieciešams ap 40 latu.
"Ja cilvēks nokļūst, piemēram, reanimācijā (terapeitiskajā tarifā ir iekļauta arī reanimācija), tad dienā viņa ārstēšana izmaksā ap 1200 latiem," skaidro Sileniece.
1.februārī ir plānota slimnīcu vadītāju tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāju Māri Taubi, - slimnīcas nākšot palīgā dienestam aprēķināt reālās pacientu ārstēšanas izmaksas. To izdarīt pēc iespējas ātrāk iesaka arī Valsts kontrole, slimnīcu revīzijās atklājot, ka tarifi veidoti, neņemot vērā ārstniecības izmaksas.
Ministres preses sekretāre Lāsma Lapinska sacīja, - veselības ministre Ingrīda Circene saprotot, ka slimnīcām naudas ir par maz un ir nepieciešams papildu finansējums, bet šo jautājumu nevarēs atrisināt agrāk kā pirms valsts budžeta grozījumiem.
Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne, raksturojot pašreizējo finansiālo situāciju medicīnā, atzina, ka valsts par savu naudu var uzturēt vienu Sarkanā Krusta slimnīcu nabagajiem, bet pārējiem par ārstēšanos jāmaksā no savas kabatas.
Rīga, 27.janv., LETA.
Foto: Fotolia
