Maijā varētu sākt apspriest medicīnas māsterplānu
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš laikrakstu informēja, ka iepriekšējā plānā akūtākais jautājums bija slimnīcu sektora reformas, paredzot reorganizēt - pārveidot, apvienot, likvidēt - vairākas slimnīcas.
Jaunajā māsterplānā 2013.-2018.gadam tik asu rīcību VM neesot paredzējusi, šoreiz lielāku uzsvaru likšot uz ambulatorās aprūpes attīstību. No Muciņa teiktā izriet, ka topošajā ambulatorās un stacionārās attīstības plānā īpaši ņems vērā tautas skaitīšanas rezultātus, proti, aktuālos datus par iedzīvotāju skaitu reģionos. Atbilstoši iedzīvotāju blīvumam tad arī plānos, cik attiecīgajā vietā nepieciešams ģimenes ārstu, cik ambulatoro speciālistu, kāds ir vēlamais nodrošinājums ar medicīnas iekārtām.
VM valsts sekretārs pieļauj, ka ambulatoro palīdzību varētu vairāk koncentrēt lielākās ārstniecības iestādēs. Ārstu speciālistu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu esot krietni audzis, jo "iedzīvotāji ātrāk pamet valsti nekā ārsti", stāsta Muciņš. "Mēdz būt, ka speciālistam nav tik daudz darba, lai būtu pietiekami nodarbināts. Jo lielāks ir ārstu tīkls, jo lielākas ir izmaksas, tāpēc varētu vairāk koncentrēt speciālistu pakalpojumus," skaidro ministrijas pārstāvis. Turklāt, ja ārsts sastopas tikai ar vienu saslimšanas gadījumu trīs dienās, arī viņa sniegtā pakalpojuma kvalitāte krītas, jo trūkst pieredzes. Tāpēc vairāk jādomā par iespējām pacientus transportēt uz ārstniecības iestādēm, kurās koncentrētu speciālistu sniegtos pakalpojumus. Primārajai, proti, ģimenes ārstu un viņu palīgu, aprūpei gan jābūt pēc iespējas pietuvinātai iedzīvotājiem, saka Muciņš.
Valsts sekretārs norāda - atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, proti, dzimstības kritumam un populācijas novecošanās tendencēm, rakstot māsterplānu, ņems vērā, ka mazāk nepieciešamas dzemdību nodaļas, bet lielāka uzmanība jāpievērš vecāka gadagājuma hronisko pacientu aprūpei. Kādas izmaiņas skars slimnīcu sektoru, pagaidām vēl nav zināms, taču visdrīzāk nav plānotas krasas izmaiņas slimnīcu skaitā.
Par to, kā īstenots iepriekšējais māsterplāns, Muciņš saka: "Lielos vilcienos īstenots, un vismaz virziens ir ieturēts, bet ir dažas atkāpes no plāna." Vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija vairāk nekā simt slimnīcu, tagad to skaits ir ap 50. No tām 21 ir daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca. Sākotnēji māsterplānu īstenošana norisinājās nesteidzīgi, taču pēdējos trīs gadus, kopš krīzes sākuma, slimnīcu tīkla reformas diktēja finansējums veselības aprūpē. Pāris gados par aprūpes slimnīcām un poliklīnikām pārveidoja vairāk nekā 20 Latvijas lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu.
Rīga, 21.marts, LETA.
Foto: LETA
