Kuldīgas novada dome šodien nolēma uzdot Kuldīgas slimnīcas vadītājam Ivaram Eglītim slēgt līgumu ar Veselības norēķinu centru, lai gan Kuldīgas slimnīcu un pašvaldību neapmierina arī koriģētais līguma piedāvājums, kas Kuldīgas slimnīcai paredz piešķirt par 201 000 latu vairāk nekā sākotnēji piedāvātajā līgumā.

"Vakar mums, tiekoties ar Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, radās pārliecība, ka ministrijām maz rūp, kas notiek ar iedzīvotājiem novados. Viņi redz tikai ciparus. Lai gan līgums ir par lielāku summu, nekā sākotnēji piedāvāja, tomēr dotējamo akūto pacientu skaits netika palielināts," norādīja Bērziņa. Veselības norēķinu centra sagatavotajā līgumā finansējums nav atbilstošs reāli apkalpoto pacientu skaitam. Valsts katru gadu vidēji neapmaksā 1500 akūto pacientu ārstēšanu Kuldīgas slimnīcā. Lai gan Kuldīgas slimnīca pērn apkalpoja 5400 akūtos pacientus, saskaņā ar Veselības norēķinu centra sagatavoto līgumu šogad naudas pietiks tikai 3826 akūto pacientu apkalpošanai.

"Tā kā mums galvenais ir mūsu iedzīvotāji un mums rūp slimnīcā strādājošie, mēs tomēr nolēmām uzdot slimnīcas vadībai slēgt ar valsti šo netaisnīgo līgumu," norādīja Bērziņa.

Ja valsts attieksme nemainīsies, "pēc diviem trim gadiem lokālās slimnīcas būs noplicinātas un vairs nespēs sniegt pakalpojumus tādā kvalitātē kā pašlaik", akcentēja Bērziņa. Kuldīgas slimnīca joprojām nav atdevusi valsts galvoto kredītu - no 1,9 miljoniem latu, ko tā aizņēmās 2002.gadā, pašlaik nav atdots vēl pusmiljons latu. Turklāt raizes sagādā tas, ka Kuldīgas slimnīcai nav 60 000 latu, kas nepieciešami rehabilitācijas nodaļas aprīkojuma iegādei. Rehabilitācijas nodaļas būvdarbi, kas izmaksāja 700 000 latu un ko finansēja Eiropas Savienība, ir pabeigti, taču aprīkojuma iegāde jāveic par citiem līdzekļiem, kādu slimnīcai nav. Rehabilitācijas nodaļai ir atteikts valsts pasūtījums, bet, no otras puses, tiek prasīta tūlītēja rehabilitācijas nodaļas darbības sākšana, pretējā gadījumā slimnīca var pazaudēt Eiropas Savienības finansējumu, kas izlietots nodaļas būvniecībai.

Ņemot vērā minētās finanšu problēmas, nolemts Kuldīgas slimnīcai piesaistīt privāto investoru, skaidroja Bērziņa.

Valsts, pielietojot šantāžas elementus, grib izrēķināties ar Kuldīgas slimnīcu, kas palikusi pēdējā cīnītāja par savu taisnību, jo pārējās slimnīcas jau padevušās un ir parakstījušas līgumus ar valsti par finansējuma piešķiršanu medicīnisko pakalpojumu sniegšanai, aģentūrai LETA iepriekš atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.

Vakar Eglītis un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Bērziņa bija uzaicināti uz tikšanos ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (V), taču konstruktīvas sarunas vietā valdības pārstāvji bija sagatavojuši arsenālu ar šantāžas elementiem, norādīja Eglītis.

"Uz sarunu bija uzaicināti arī Finanšu ministrijas pārstāvji, kas sāka mūs terorizēt saistībā ar valsts galvoto kredītu, soda procentu piedziņu. Otrs šantāžas elements bija saistībā ar rehabilitācijas nodaļas darbības sākšanu. No vienas puses, rehabilitācijas nodaļai ir atteikts valsts pasūtījums, no otras puses, tiek prasīta tūlītēja rehabilitācijas nodaļas darbības sākšana, apkalpojot maksātspējīgos pacientus," norādīja Eglītis.

Kuldīgas slimnīcas un pašvaldības vadītāji ar veselības ministri vēlējušies pārrunāt to, ka Veselības norēķinu centra sagatavotajā līgumā finansējums nav atbilstošs reāli apkalpoto pacientu skaitam.

"Kad mēs ar ministri runājām par šo jautājumu, mums tika piedraudēts ar Veselības inspekcijas viesošanos Kuldīgas slimnīcā, lai pārbaudītu pacientu hospitalizācijas pamatotību. Vēlos uzsvērt, ka Kuldīgas slimnīca, kas apkalpo plašu teritoriju, ļoti stingri skatās, kādi pacienti tiek hospitalizēti. Norādīju ministrei, ka tad šādas inspekcijas jāveic arī citās slimnīcās, lai var salīdzināt datus, bet man norādīja - nē, braukšot tikai uz Kuldīgas slimnīcu," informēja Eglītis. 

Ventspils, 1.marts, LETA. 
Foto: LETA