Kopējā pieaugušo iedzīvotāju inficētība ar helikobaktēriju 79%
Helikobaktēriju saista ar gastrīta, peptiskas čūlas slimības un kuņģa vēža attīstību. 1-2% no tiem, kas ar mikroorganismu dzīves laikā sadzīvojuši, attīstīsies kuņģa vēzis. Mazattīstītās valstīs bērni inficējas agrā vecumā, un jau jaunībā inficēto indivīdu skaits pietuvojas 90-100%. Attīstītās valstīs inficēto skaits gan pakāpeniski pieaug mūža laikā, taču kopumā infekciju iepazīs daži desmiti procentu, maksimāli - puse iedzīvotāju. Latvijas Universitātes docentes Ilvas Daugules agrāk veiktie pētījumi bērniem liecināja, ka Latvijā dzīvojošo bērnu inficētība nav augsta, tā vairāk tuvojas attīstīto valstu līmenim.
Kā atklāj pētījuma rezultāti par pieaugušo inficētību, kas, zinātniekuprāt, ir pārsteidzoši, kopējā pieaugušo iedzīvotāju inficētība ar helikobaktēriju valstī izrādījās 79%. Visaugstākā tā bija Latgalē (84.5%), zemāka - Rīgā (76%), Vidzemē un Zemgalē (abās 79%); savukārt Kurzemē inficēto personu skaits bija 81%. Inficētība pieauga ar vecumu, taču jau tiem, kas jaunāki par 30 gadiem, inficēto īpatsvars veidoja 64%. Iegūtie rezultāti izskaidro mūsu valstī vēl joprojām augsto saslimstību ar kuņģa vēzi, kas ir daudz augstāka nekā Rietumeiropā un Centrāleiropā.
Latvijas pētījuma rezultātu publiskošana sakrīt ar vēl vienu zīmīgu notikumu pasaulē. Pirms nedēļas Eiropas nozīmīgākajā gastroenteroloģijas žurnālā GUT tika publicēti jaunākie standarti un ieteikumi saistībā ar helikobaktēriju un tās izraisīto slimību ārstēšanu. Šādi standarti Eiropā tiek atjaunoti reizi piecos gados (Māstrihtas vadlīnijas). Latvijas Universitātes asociētais profesors un Gremošanas slimību centra GASTRO gastroenterologs Mārcis Leja uzsvēra, ka Latvijas mediķi pat iet soli priekšā laikam - minēto vadlīniju principi darīti zināmi Latvijas ārstiem jau pirms gada, kas nozīmē periodu, kurš bija pagājis starp vadlīniju pieņemšanu un to publicēšanu.
Pētījums tika veikts Latvijas Universitātes realizētā ERAF projekta "Ģenētisko un seroloģisko biomarķieru diagnostikas metodes izstrāde paaugstināta vēždraudes riska autoimūnas gastrointestinālas slimības savlaicīgai noteikšanai pacientiem ar autoimūnām saslimšanām" (Nr.: 2010/0302/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/158) ietvaros (vad. LU Medicīnas fakultātes prodekāns un profesors Uldis Vikmanis), analīzēs izmantotais materiāls bija iepriekš iegūts Latvijas iedzīvotāju šķērsgriezuma pētījuma laikā (vad. LU profesors Andrejs Ērglis), kas savukārt bija Valsts Pētījumu programmas sastāvdaļa (vad. LU profesors Valdis Pīrāgs).
Informāciju sagatavoja Latvijas Universitātes Preses centrs.
Foto: LETA
