Kompensējamo zāļu budžeta deficīts - astoņi miljoni latu
Nacionālais veselības dienests (NVD), kas atbild par kompensējamo medikamentu sistēmas darbību, un Veselības ministrija gan ļoti cer uz zāļu ražotājiem – ja pērn viņi sedza četrus miljonus deficīta, arī šogad tas būtu apsveicami. Turklāt šāds līdzmaksājums jau ierēķināts kā pieejamā summa zāļu apmaksai.
Šodien valdība lemj par papildu naudas piešķiršanu arī veselības nozarei, ir zināms, ka papildu nauda tiks lūgta arī kompensējamo medikamentu nodrošināšanai hroniskiem pacientiem, tomēr Veselības ministrija (VM) izvēlējusies nepubliskot konkrētus skaitļus – cik naudas nepieciešams konkrētām vajadzībām, tostarp kompensējamām zālēm. Saskaņā ar NVD datiem kopējais kompensējamo zāļu budžets šim gadam ieplānots 74,6 miljoni latu, taču reāli atbilstoši pacientu skaitam šogad nepieciešami vismaz 78,9 miljoni latu.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta vadītāja Inese Kaupere norāda, ka kompensējamām zālēm pieejamais finansējums tiek minēts, iekļaujot zāļu ražotāju līdzmaksājumu, kuru tie maksāja pērn, tas ir, četrus miljonus latu. Tātad reāli, kamēr ražotāji nebūs samaksājuši prasīto summu, budžeta deficīts kompensējamām zālēm tiek lēsts astoņi miljoni. To apstiprina arī I. Kaupere, kura aicina sīkāk interesēties augstāk stāvošajā VM.
"Viena daļa – četri miljoni latu – budžeta deficīta ir saistīta ar to, ka mēs rēķinājāmies ar ražotāju maksājumu, kurš pašlaik nav veikts, bet ļoti, ļoti ceram uz ražotāju atbalstu, lai neciestu pacienti," stāsta I. Kaupere, "otri četri miljoni veidojas kā deficīts, jo pieaug pacientu skaits, kuriem nepieciešami medikamenti, – tam pietrūkst apmēram divi miljoni latu, un nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu mums pietrūkst tāpēc, ka budžetā salīdzinājumā ar pagājušo gadu iedalīts mazāk līdzekļu."
Ja papildu naudu kompensējamām zālēm nepiešķir, situācija var izvērsties visai bēdīga. Ir apspriesti vairāki risinājuma varianti, un vienkāršākais būtu lūgt piešķirt iztrūkstošo naudu gan ražotājiem, gan valdībai. Vēl kā pacientus mazāk traumējoši risinājumi apspriesti kompensējamo medikamentu cenu samazināšana, iekļaujot arvien lētākas zāles, racionālas zāļu lietošanas veicināšana, ražotāju līdzdalības palielināšana (ja ražotājs vēlas iekļaut sarakstā jaunas zāles, viņam jāmaksā līdzmaksājums 20–30 procentu apmērā) un citi. Taču ir arī risinājuma varianti, par kuriem pacienti nebūtu sajūsmā, un tie ir kompensācijas apmēra samazinājums (piemēram, no 75 uz 50%), atsevišķu diagnožu vai zāļu svītrošana no saraksta. "Nav patīkami to teikt, bet nav citas izejas, ja mums nav papildu naudas, ja ražotāji nesamaksā, tad jāskata arī tāds variants, ka visām pašlaik 100 procentu kompensējamām zālēm jāsamazina kompensācijas apmērs uz 95 procentiem," atzina I. Kaupere.
Foto: Stock.XCHNG
