Keris: medicīnas pakalpojumu sasaiste ar IIN nomaksu atbalstāma, ja nozarei palielina finansējumu
Valdības rīcības plānā ierakstīts, ka finansējums veselības aprūpei ir jāpalielina, sasniedzot 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2014.gadā.
Kera ieskatā, tas ir reāli izdarāms, jo patlaban ar papildu piešķīrumiem no budžeta grozījumiem finansējums veselības aprūpei sasniedz apmēram 3,5% no IKP.
"Tas nozīmē, ka divos gados ir jāpieliek viens procents - pa pus procentam katrā gadā, proti, 75 miljoni latu nākamgad un tikpat arī aiznākamgad. Tā ir paceļama un nepieciešama summa. Ja ir plānotas atkāpes no valdības rīcības plānā paredzētā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, tad tā ir ļaunprātība vai nekompetence, jo torpedē veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu," teica Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis atvēl veselības aprūpei vidēji 4,7% no IKP, Eiropas Savienība - vidēji 6,9%. Pasaules Veselības organizācijas ieteiktais koridors ir 5 - 6% no IKP.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadomes sēdē skatot jautājumu par veselības aprūpes pakalpojumu piesaisti IIN nomaksai, tika nolemts, ka šī piesaiste ir atbalstāma vienīgi tad, ja iet roku rokā ar valdības rīcības plāna izpildi, informēja Keris. "Ja tas tā nenotiek, tad neko nevaram ne prognozēt, ne sagaidīt. Var izrādīties, ka atkal tiks ieguldīts liels birokrātisks resurss ar papildu izdevumiem, bet bez skaidri saredzama rezultāta," teica arodbiedrības vadītājs.
Keris pauda viedokli, ka koncepcijas par veselības obligāto apdrošināšanu ieviešana un veselības aprūpes pakalpojumu sasaistīšana ar nodokļu nomaksu naudu nozarei klāt nepieliks. Lietuvas pieredze liecina, ka, ieviešot šo sistēmu, kaimiņvalsts budžetā ieguva klāt nedaudz vairāk nekā vienu miljonu latu uz to cilvēku rēķina, kas nemaksā nodokļus, bet kas paši maksā apdrošinājuma summu. Latvijā iedzīvotāju skaits ir par trešdaļu mazāks, tādējādi mūsu valstī varētu iegūt zem miljona latu, prognozēja Keris.
Arodbiedrības vadītājs atzīmēja, ka, īstenojot koncepciju, vajadzētu uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kas nav iespējams bez investīcijām. Otrs mērķis ir uzlabot cilvēku motivāciju maksāt nodokļus, bet cilvēks būs motivēts maksāt nodokli tikai tad, ja redzēs, ka nauda tiek sadalīta atbilstoši labai starptautiskai praksei. "Ja tā nebūs, tad motivācija nebūs," rezumēja Keris.
Kā ziņots, Veselības ministrija izstrādājusi obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, kas paredz valsts finansēto veselības aprūpes pieejamību sasaistīt ar IIN maksāšanu. Saskaņā ar koncepciju personas, kuras nemaksā "veselības nodokli" un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu 20 latus.
Neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un konkrētu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšana un ārstēšana.
Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kuri saņems valsts finansētu veselības aprūpi tādā pat apmērā kā nodokļa maksātāji. Attaisnoto nodokļu nemaksātāju grupā ietilpst bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, viens no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trīs gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, bezdarbnieki ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas, personas ieslodzījuma vietās, politiski represētās personas un citi.
Šīs izmaiņas vēl būs jāatbalsta valdībā un parlamentā. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) domā, ka reforma tiks atbalstīta un izmaiņas varētu stāties spēkā nākamā gada jūlijā.
Rīga, 19.jūl., NOZARE.LV.
Foto: LETA
