Ja no nākamā gada netiks apmaksāta angioplastija ar stentiem, kas pildīti ar zālēm, pacientiem bieži būs jāveic atkārtotas procedūras, kas prasīs papildu finansiālos līdzekļus un atkārtotas hospitalizācijas, turklāt, palielinoties kopējo procedūru skaitam, palielināsies rindas, kas var nopietni apdraudēt pacientu veselību un dzīvību, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta sirds veselības veicināšanas projektu direktore Iveta Bajāre.

Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis ir pārliecināts, ka, pieņemot grozījumus, kas paredz no nākamā gada neapmaksāt ar zālēm pildītus stentus, tiks zaudēta ne tikai stratēģiski svarīga ārstēšanas metode sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Latvijas kardioloģija nonāks vairāk nekā desmit vai pat 20 gadu senā vēsturē, un tiks apdraudēta sirds un asinsvadu slimnieku aprūpe, turklāt Latvija būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tiks liegta ar zālēm pārklāto stentu implantācija pacientiem koronāro sirds slimību, piebilst Ērglis.

Sagatavojot grozījumus, kas paredz no nākamā gada neapmaksāt ar zālēm pildītus stentus, Veselības ministrija (VM) nav konsultējusies ar nozares profesionāļiem un ir pilnībā ignorējusi elementārus Eiropas vadlīnijām un vispārpieņemtai praksei atbilstošus pacientu ārstēšanas pamatprincipus, sacīja Bajāre, piebilstot, ka Latvijas Kardiologu biedrība respektē nepieciešamību optimizēt veselības aprūpes budžetu, bet "brutāla ārstēšanas gadījumu apmaksas samazināšana nav pieņemama".

Bajāre uzsver, ka pēdējās Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas nosaka, ka ar zālēm pildīta stenta implantācija nepieciešama visos gadījumos, ja vien nav kontrindikāciju. Finanšu trūkuma dēļ Latvijas Kardioloģijas centrs nespēj izpildīt šīs prasības, tāpēc joprojām tiek izmantoti arī parastie stenti, kurus dažos gadījumos nemaz nedrīkst izmantot. Turklāt operācijas, izmantojot ar zālēm pildītos stentus, atsevišķos gadījumos ir alternatīva koronāro artēriju šuntēšanas operācijām augsta riska pacientiem.

Pērn Latvijas Kardioloģijas centrā Rīgā un Latvijā, izmantojot ar zālēm pildītu stentu tika veiktas 2545 angioplastijas, savukārt, izmantojot parastu metāla stentu, tika veikta 3031 angioplastija. Tātad Latvijā pērn no visām stentu implantācijām 46% gadījumu izmantoja ar zālēm pildītus stentus, bet Eiropā ar zālēm pildītu stentu kopējais īpatsvars atkarībā no valsts ir vidēji 70%.

Lai saglabātu pilnvērtīgu invazīvās kardioloģijas programmas darbu un pacientu adekvātu aprūpi, Latvijas Kardiologu biedrība aicina turpināt diskusiju par finanšu līdzekļu optimizāciju invazīvās kardioloģijas jomā un nepieņemt galīgu lēmumu, kura seku likvidēšanai būs jāiegulda vairāk laika un resursu, nekā sistēmas radīšanai sākotnēji.

Kā ziņots, VM izstrādājusi grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikumos, kas paredz no nākamā gada valsts apmaksās tikai koronāro angioplastiju ar stenta, kas nav pildīts ar zālēm, implantāciju.

Izmaiņas nepieciešamas ierobežota finansējuma dēļ. Cenu starpība starp parastu stentu un ar zālēm pildītu stentu Latvijā ir 899 lati. Lielbritānijā veiktajos klīniskās ekselences pētījumos ir pierādīts, ka ieguvums no ar zālēm pildītu stentu pielietošanas ir tad, ja cenu starpība nepārsniedz 300 mārciņas (aptuveni 320 latu), uzsver VM. Šim noteikumam noteikts pārejas periods līdz 2012.gada 1.februārim, lai ārstniecības iestādes nepieciešamības gadījumā varētu informēt pacientus.

Grozījumi noteikumos tika nosūtīti saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijām, sociālajiem partneriem un Latvijas Pašvaldību savienībai. 

Rīga, 14.dec., LETA.