Jūrmalas dome pauž neizpratni par FM paziņojumu Ķemeru sanatorijas jautājumā

Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome (padome) pieņēma lēmumu atbalstīt Jūrmalas pilsētas domes pieprasījumu saņemt aizņēmumu Valsts kasē Ls 4,36 miljonu apjomā Ķemeru sanatorijas iegādei. Tomēr pēc padomes sēdes publiskotā FM informācija rada nopietnas bažas par aizdevuma saņemšanas reālajām iespējām.

Pašvaldība no savas puses Ķemeru jautājumā ir pieņēmusi vairākus būtiskus stratēģiskus lēmumus, lai šis kultūrvēsturiski nozīmīgais objekts beidzot iegūtu stabilu saimnieku pašvaldības personā.

"Esam pārliecināti, ka domes apņemšanās patlaban ir vienīgais risinājums, lai glābtu kultūrvēsturisko pieminekli, kam steidzami, vēl pirms sākas ziemas sezona, nepieciešama konservācija. Jebkura birokrātiska kavēšanās realitātē apdraud ēkas stāvokli, kas jau šobrīd ir vērtējams kā kritisks," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

"Šodien padomes sēdē Jūrmalas dome sniedza vispusīgu informāciju par pieprasījuma mērķiem un pašvaldības finansiālajām iespējām Ķemeru sanatorijas kompleksa glābšanai. Sēde norisinājās pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tādēļ it kā guvām pārliecību, ka mūsu pieprasījums valstiski tiek atbalstīts un vienīgais, kas domei jāizdara - jāiesniedz precizējoša informācija, ko arī plānojam šonedēļ izdarīt. Taču pēc padomes sēdes FM mājaslapā tika publicēta informācija, kas īsti neatbilst padomes sēdes laikā runātajam un faktiski uzliek Jūrmalas domei par pienākumu "pildīt mājasdarbus", kas ir valsts un citu institūciju, nevis Jūrmalas domes kompetencē," neizpratni pauž pilsētas mērs.

Viena no svarīgākajām padomē pārrunātajām problēmām bija par iespējamajiem riskiem saistībā ar mantinieku tiesību aizsardzību Latvijā un kreditoru interešu neievērošanu. Zvērinātu advokātu birojs "Raidla Lejiņš & Norcous" ir publiskojis vēstuli, kurā pausts viedoklis, ka "Ķemeru sanatorijas pārdošana Jūrmalas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm". Izskatot šo vēstuli, Jūrmalas pilsētas dome neredz nekādu pamatu atcelt savu lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu par piespiedu pārdošanas vērtību, lai nodrošinātu tā iekonservēšanu un saglabāšanu.

G. Truksnis: "Neizpratni rada FM publiskotā informācija, ka Jūrmalas domei jāiesniedz padomei izvērtējums par advokātu biroja vēstulē minētajiem iespējamajiem riskiem. Uzskatām, ka šāda izvērtējuma veikšana ir valsts, nevis pašvaldības, pienākums un kompetence."

"Mēs pilnībā piekrītam padomes nosacījumam, ka Jūrmalas dome varētu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu tikai tad, ja šīs ēkas tiks atbrīvotas no esošajiem apgrūtinājumiem, - tāds vienmēr ir bijis arī Jūrmalas pilsētas domes uzstādījums attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi," turpina domes priekšsēdētājs. "Taču nekustamā īpašuma atbrīvošana no apgrūtinājumiem ir maksātnespējas administratora pienākums, tādēļ uzskatām, ka ir nekorekti norādīt, ka tas ir Jūrmalas domes "mājasdarbs"."

Šīs nedēļas laikā padomei tiks iesniegts rakstisks apliecinājums, ka Jūrmalas pašvaldība ir spējīga nodrošināt nepieciešamo finansējumu sanatorijas kompleksa uzturēšanai un konservācijai no sava budžeta, kā arī jau šogad no pašvaldības 2013. gada budžeta līdzekļiem šiem mērķiem piešķirt 236 tūkstošus latu.

"Jūrmalas dome no savas puses ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai uzņemtos atbildību par kultūrvēsturiskās vērtības - Ķemeru sanatorijas - glābšanu. Tas, kas šobrīd ir nepieciešams - lai valsts atrisina tos jautājumus, kas ir tās kompetencē, turklāt tas jādara steidzami, bez nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem, jo Ķemeru sanatorijas glābšanas darbi ir jāsāk nekavējoties. Jūrmala ir gatava uzņemties šo atbildību, un vēlamies, lai valstiski tas nepārprotami tiktu atbalstīts," tā G. Truksnis.

Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas dome 2013. gada 25.jūlijā pieņēma lēmumu vērsties pie FM Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes ar lūgumu saņemt kredītu kultūrvēsturiskā pieminekļa - Ķemeru sanatorijas - iekonservēšanai un saglabāšanai.

Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, galvenais inspektors Jānis Asaris, vakar, 13.augustā, piedaloties Ķemeru sanatorijas kompleksa apskatē, apstiprināja, ka patlaban ir ļoti būtiski, lai jau tā daudz cietušais kultūrvēsturiskais piemineklis, kas ir viens no Latvijas brīvvalsts laiku augstākajiem arhitektūras sasniegumiem, iegūtu atbildīgu saimnieku, kurš nekavējoties parūpētos par tās uzturēšanu un spētu nodrošināt kultūras piemineklim specifiskajām prasībām atbilstīgu iekonservēšanu un uzturēšanu, sākoties ziemas sezonai.

Daudzcietusī Ķemeru sanatorijas ēka/ Foto: Lita Krone/LETA