Jānosaka veselības aprūpes minimums

No 2010.gada maija Uldis Kopeika ir arī arodorganizācijas vadītājs. Slimnīcas arodbiedrībā ir 1501 biedrs, pavisam pamatdarbā slimnīcā ir ap 2600 darbinieku, ieskaitot līgumstrādniekus – ap 3100.

Uldis Kopeika laikrakstam "Latvijas Avīze" stāsta, ka pa šiem diviem gadiem ir pamatīgi vīlies tajā, ka nevar cilvēkus mobilizēt uz protesta akcijām. 2010.gadā uz mediķu piketu bija kādi 20 cilvēki, pagājušajā gadā jau 87, bet es gribētu redzēt, ka piketē 1501 cilvēks. Tad mēs varētu arī kaut ko prasīt.

Viņu personiski aizskar situācija ar Latvijas medicīnas budžetu, kas ir ap 440 miljoniem latu. Kad vajadzēja vasarā sešus miljonus lauku slimnīcām, bija piketi, bija cīņas, un ar lielām mokām tos piešķīra. Tie bija vajadzīgi, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem, kas laukos mirst. Bet, kad vajadzēja simtus miljonu banku glābšanai vai kad Bertoltam Flikam vajadzēja 70 miljonus "Air Baltic" lidmašīnu iegādei, tad nedēļas laikā viss tika atrisināts.

Uldis Kopeika tomēr aicina cilvēkus vairāk piedalīties likumīgās un nevardarbīgās protesta akcijās. Kā ārsts viņš aicina saprast slimniekus, ka šie mediķu piketi nav galvenokārt ārstu dēļ, – varu iekārtoties darbā Vācijā kaut vai rītdien. Bet vai mūsu pacienti spēs aizbraukt un apmaksāt ārstēšanos Vācijā? Protams, mediķi piketē, jo rūpējas, lai viņiem ir darba vietas. Kopeikas pacienti ir plaušu onkoloģijas slimnieki. Un viņš redz, ka cilvēks ir stāvējis mēnesi rindā, lai tiktu pie ģimenes ārsta, pēc tam divus mēnešus rindā, lai tiktu uz sonoskopiju, pēc tam atkal divus mēnešus rindā, lai tiktu uz datortomogrāfiju. Kad pacients ierodas pie daktera Kopeika, vēzis jau ir vēlīnā stadijā un ir par vēlu. Tad dakterim gribas atsevišķām amatpersonām izdarīt kaut ko ļoti sliktu... Pacienti ir tie, kam būtu jāpiedalās šajās mediķu akcijās, jo viņi ir tie, kas ir ieinteresēti, lai veselības aprūpes budžets būtu lielāks, viņiem jābūt ieinteresētiem, lai rindas pie speciālistiem būtu mazākas.

"Kur ir šī garantija nodrošināt veselības aprūpes minimumu visiem iedzīvotājiem? Ministrija saka – bruka jāoperē par naudu, vēnu operācijas – arī par maksu. Iedomāsimies standarta situāciju – strādnieks strādā pie konveijera, ceļ presformas, viņš sabeidz muguru, taču muguras operācija viņam ir jāveic par savu naudu! Arī ja dabū bruku, tās operācija ir jāapmaksā pašam. Sievietes zivju cehā visu mūžu ver reņģes. Dabū paplašinātas kāju vēnas. Vai valsts apmaksā vēnu operācijas? Nē! Kur tad ir solījums garantēt minimumu? Kā šīs relatīvi nelielās operācijas var nebūt veselības aprūpes minimums?

Piemēram, cilvēkam kļūst slikti, viņu ar ātro palīdzību atved uz slimnīcu, viņš pēc tam guļ slimnīcā, par slimnīcu ir jāmaksā Ls 9,50 dienā, Ls 15 par datortomogrāfiju, Ls 30 par operāciju, beigās sanāk Ls 250. Bet ja viņam pensija ir Ls 120? Manos laukos vecmammas kaimiņam pensija ir Ls 44. Ko viņš par šo naudu var samaksāt? Ja Latvijas Republika garantē veselības aprūpes minimumu, tas taču nenozīmē, ka tas būs 200, 500, 1000 vai 10 000 latu, tas nozīmē, ka tas cilvēkam būs pieejams. Ka tā maksa būs samērīga ar viņa ienākumiem vai arī vispār būs par velti. Ja cilvēks grib sev palielināt krūtis vai iztaisnot degunu – lai maksā, bet, ja cilvēks visu mūžu ir strādājis, valstij maksājis nodokļus un tagad viņam ir kaut kāda akūta slimība vai nepieciešama operācija un tas maksā pārsimt latus, kāpēc cilvēkam pašam ir jāmaksā?" laikrakstam "Latvijas Avīze" retoriski jautā Uldis Kopeika.

Ja dakteris Kopeika būtu Saeimas deputātu vai veselības ministres vietā, pirmkārt, viņš skaidri definētu šo veselības aprūpes minimumu. Tas ir nepatīkams solis, bet tas ir jāizdara. Tāpat kā kompensējamās zāles tagad ir lētākās, tad lai veselības aprūpes minimumā ir lētākās zāles un lētākās operācijas, bet lai tās ir. Ja cilvēks no Ludzas novada ar 44 latu pensiju tiek slimnīcā, tad viņam tiek piedāvāta kaut kāda pakete par velti. Un, ja viņš grib kaut ko vairāk, tad lai viņš maksā.

"Ja runājam par veselības aprūpes finansējuma procentu no kopbudžeta – Amerikā budžets ir tūkstošiem miljardu dolāru un veselības aprūpei tiek atvēlēti 14%. Latvijā budžets ir 5 miljardi, veselības aprūpei velta 3%. Vismazākais Eiropā. Visur saprot, ka pats dārgākais ir cilvēka dzīvība un veselība. Lidmašīnas un bankas ir pēc tam," laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda Uldis Kopeika.

Foto: Stock.XCHNG