Izstrādāts diskusiju materiāls Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plānam
Diskusiju materiāla mērķis ir noteikt iespējamo veselības aprūpes iestāžu tīklu reģionu un novadu līmenī, balstoties uz tādiem faktoriem kā demogrāfija, pacientu plūsma, hospitalizācijas tendences, slimnīcu darbība, kā arī šo faktoru ietekmes vērtējumu uz esošo veselības aprūpes iestāžu tīklu.
Slimnīcu darbības efektivitātes vērtēšanai izmantota DEA* modeļa (Data Envelopment Analysis) analīzes metode un SINTEF** Health (Norvēģija) izstrādātā ārstniecības iestāžu aktivitātes un kapacitātes prognozēšanas metode, kuru pamatā ir ieguldīto resursu un darba rezultātu savstarpējo attiecību izvērtējums, balstoties uz demogrāfijas tendencēm un vecuma struktūras izmaiņu ietekmi uz hospitalizēto un ambulatori ārstēto pacientu skaitu, kā arī prognozi par ārstu slodzēm ambulatorajā sektorā.
Izvērtējot šobrīd pastāvošo ārstniecības iestāžu tīklu atbilstoši augstākminētajām metodēm, secināts, kāds tas varētu būt nākotnē, kādai būtu jābūt slimnīcu, ambulatoro ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu kapacitātei un nodrošinājumam ar cilvēkresursiem, kā arī kā būtu jāattīsta medicīniskā aprūpe mājās.
Tāpat diskusiju materiālā secināts, ka demogrāfiskās izmaiņas neietekmēs esošo ārstniecības iestāžu tīklu un slimnīcu sektoru tādā mērā, lai kāda no slimnīcām vai ārstniecības iestādēm būtu jāslēdz. Tomēr atsevišķās slimnīcās ir iespējama funkciju maiņa, ar mērķi dārgākās slimnīcu funkcijas koncentrēt produktīvākās un efektīvākās ārstniecības iestādēs. Tāpat jāņem vērā cilvēkresursu nodrošinājums saistībā ar gaidāmo ārstniecības personu novecošanos un pensionēšanos līdz 2018.gadam.
Plānojot ģimenes ārstu produktivitātes palielinājumu nākotnē, jārēķinās, ka būs nepieciešams vairāk ģimenes ārstu, vai arī ir jāmeklē citi risinājumi ģimenes ārstu prakšu kapacitātes palielināšanai (piemēram, palielināt reģistratora nodarbinātību ārstu praksēs).
Ārstniecības iestāžu darba efektivitāti tiek piedāvāts uzlabot, veidojot slimnīcu un poliklīniku apvienības tajās pašvaldībās, kur tas ir iespējams. Šāda pieeja vienlaikus uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, jo tiktu nodrošināta ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktība. Tāpat šajās ārstniecības iestādēs ieguldītie resursi telpu un aprīkojuma infrastruktūrā tiktu intensīvāk noslogoti, paaugstinot iestāžu produktivitāti attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem.
Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt iespēju koncentrēt ambulatoros resursus lielākos ambulatoros centros un slimnīcu ambulatorās daļās, tādejādi kāpinot ārstniecības iestāžu produktivitāti un efektivitāti. Vienlaikus šāds risinājums uzlabotu situāciju cilvēkresursu jomā, jo palielinātos ārstu pieejamība.
Diskusiju materiālā rosināts apsvērt iespēju nodot pašvaldības pārraudzībā mājas aprūpi un integrēt to ar sociālo aprūpi. Tādejādi pašvaldības varētu rūpēties par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ir nepieciešami lielai iedzīvotāju daļai un tiek nodrošināti pacienta dzīves vietā. Tāpat pašvaldībām jāvērtē, kā attīstīt pacientu transportēšanas sistēmu uz/no ārstniecības iestādēm, tādējādi saglabājot pakalpojumu pieejamību slimnīcu funkciju maiņas dēļ.
Veselības ministrija piedāvā arī veikt detalizētu analīzi par vienprofila slimnīcām un to darbības efektivitāti, pacientu plūsmu un organizatoriskiem aspektiem, kā arī vērtēt to infrastruktūras attīstības iespējas ar mērķi noteikt vienprofila slimnīcu integrācijas lietderību daudzprofila slimnīcās.
Piektdien, 27.aprīlī, plkst.12.00 Veselības ministrijā (309.telpā) notiks diskusiju materiāla prezentācija sociālajiem partneriem un nozares profesionāļiem.
*Pētniecības metode, kura tiek pielietota saistībā ar rezultātu salīdzināšanu attiecībā uz organizāciju produktivitāti un efektivitāti. Salīdzināt ir iespējams vienāda veida un līmeņa organizācijas, kuras nodrošina vienādus pakalpojumus izmantojot līdzīgus resursus.
**Lielākais Skandināvijas neatkarīgais pētniecības koncerns, kas veic izpēti dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā veselības aprūpē, ar mērķi sniegt uz izpēti balstītu profesionālu viedokli, kā arī radot praktiskus risinājumus, kas balstās uz inovācijām, izpēti un tehnoloģijām.
Informāciju sagatavoja Egita Pole, VM Komunikācijas nodaļas pārstāve
Foto: LETA
