Infektologs: Pilnībā izskaust slimnīcā gūtas infekcijas nav iespējams

Veselības aprūpes laikā gūtas infekcijas jeb tā dēvētās nozokomiālas infekcijas pilnībā izskaust nav iespējams, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.

Jau ziņots, ka Latvijā reģistrēta zemākā nozokomiālo infekciju izplatība 30 Eiropas Savienības (ES)/Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) veiktais pētījums par 2011. līdz 2012.gadu. Tomēr arī Latvijā, tāpat kā jebkur citur, nozokomiāla infekcija ir ļoti nozīmīga problēma, aģentūrai LETA atzinuši Latvijas lielāko slimnīcu infekciju uzraudzības dienestu vadītāji.

RAKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Liepiņš uzskata, ka ar veselības aprūpi saistīto infekciju izplatība ir labs darba kvalitātes indikators, kas būtu jāpiemēro slimnīcām, lai pacienti pamestu slimnīcu veseli un veicinātu uz darba kvalitāti bāzēta slimnīcas personāla izaugsmi.

"Pie nepietiekamā veselības budžeta valstī kopumā nozokomiālās infekcijas ir problēma, jo tās ir papildu izmaksas, kas jātērē par katru papildu gultas dienu un multidisciplināro pieeju," viņš piebilst.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes (PSKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis domā, ka infekciju uzraudzības jautājumiem un pacientu drošības jautājumiem kopumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

"Kaut kas Latvijā tiek darīts, bet pašreizējā slimnīcu kapacitāte, kas ir izdzīvošanas kapacitāte, protams, neatļauj šādus procesus - pacientu drošības un infekciju uzraudzības jautājumus - intensificēt," pauž Dumpis.

Viņš cer, ka pozitīvas pārmaiņas tuvākajā laikā ieviesīs Veselības ministrijas (VM) plāns racionālai antimikrobiālo līdzekļu lietošanai valstī, jo viens no nozokomiālu infekciju izplatības riska faktoriem ir plašo antimikrobisko līdzekļu lietošana veselības aprūpē.

Plāna izstrāde tika sākta šā gada jūnijā un turpināsies līdz 2014.gada maijam. "Tas ir milzīgs solis uz priekšu, jo līdz šim šīs idejas tik tālu nebija tikušas. Uzdevums ir gada laikā šo dokumentu pabeigt un piesaistīt finansējumu. Šī ir nākotnes tēma - tā jau ir pacēlusies un celsies vēl augstāk. Un tā ir svarīga tieši tādēļ, ka šīs infekcijas arvien biežāk izraisa pret antibiotikām nejūtīgas baktērijas," uzsver Dumpis.

Plāna izstrādei VM ir izveidojusi īpašu komisiju. Arī ministrijas speciālisti norāda, ka nepareiza antibiotiku izvēle un lietošana ilgtermiņā samazina medikamentu iedarbību un paaugstina baktēriju rezistenci, tādējādi radot draudus sekmīgai slimību ārstēšanai ar esošajiem medikamentiem.

Eiropas Antibiotiku patēriņa uzraudzības tīkla dati liecina, ka Latvijā 2009.gadā kopējais antibiotiku patēriņš bija 10,5 definētās dienas devas uz 1000 iedzīvotājiem vienā dienā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas valstīs. Tomēr antibiotiku patēriņš stacionārās ārstniecības iestādēs bija viens no lielākajiem - 2,2 definētās dienas devas uz 1000 iedzīvotājiem. VM speciālisti pieļauj, ka ne visos gadījumos šie medikamenti lietoti mērķtiecīgi.

Zināmu spiedienu veicināt nozokomiālu infekciju profilaksi un kontroli uz ES valstīm izdara arī Eiropas Padome. Tā 2009.gada jūnijā pieņēma ieteikumu dalībvalstīm par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli.

Apkopojot valstu paveikto līdz 2011.gada jūnijam, gan secināts, ka ne visas dalībvalstis ir ņēmušas vērā Padomes ieteikumu atbilstīgā līmenī pieņemt un īstenot stratēģiju nozokomiālo infekciju profilaksei un kontrolei. Tikai 18 valstis bija pieņēmušas šādu stratēģiju, sešas valstis bija izstrādes procesā, bet trīs nebija sākušas tās izstrādi.

Vēlāk, 2011.gada nogalē, Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar piecu gadu rīcības plānu pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence, balstoties uz 12 galvenajām darbībām, tostarp infekciju profilakses un kontroles uzlabošanu veselības aizsardzības iestādēs. EK atzīst, ka pieaugošā nejūtība pret antimikrobiskajiem medikamentiem ir viens no galvenajiem jaunajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, tādēļ apņēmusies stingri uzraudzīt dalībvalstu paveikto šajā jomā.

Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ivan Mlinaric