Apinis: infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk ir tabakas sekas
Viņš portālam "tvnet.lv" raksta, ka "mana draudzīgā attieksme pret sievietēm man neļauj vienkāršā latviešu valodā paskaidrot, kādas ir sekas sievietes smēķēšanai. Skaidrošu tā - meitene smēķētāja smird no visām gļotādām, ne tikai mutes. Un gļotādām pietrūkst valguma - ne tikai mutē un degunā. Ar vīriešiem ir vienkāršāk: latviešu profesors Uģis Gruntmanis no Teksasas lekcijās min daudzus pētījumus, kā smēķēšana ietekmē vīrieša dzimumfunkciju. Visi šie plašie pētījumi rāda vienkāršus rezultātus - dzimumspējas samazināšanos 2–3 reizes.
Un tomēr - lai Valdis Dombrovskis satraucas par Latvijas demogrāfiju, lai Ingrīda Circene domā, kā ārstēt neauglību (smēķētājiem neauglība vismaz divkārt lielāka nekā nesmēķētājiem). Mani vairāk satrauc tie, kas bendē ne tikai savu, bet citu cilvēku veselību."
"Tas, kas smēķē bērna klātbūtnē, ir nelietis, jo pat otrreizējie tabakas dūmi saīsina bērna paredzamo dzīves ilgumu, nolemj viņu slimībai. Tēvs, kas smēķē sava bērna klātbūtnē, vienkārši vēlas sava bērna slimību vai nāvi. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze ir tikai daļa no slimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģēr – savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu, cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums," norāda Pēteris Apinis.
Latvijā pieaudzis smēķējošo skolēnu, īpaši meiteņu skaits. 20% no visām grūtniecēm līdz 20 gadu vecumam turpina smēķēšanu grūtniecības laikā, turklāt šāds netikums raksturo 10% vecāku grūtnieču. Kaut skaidri zināms, ka smēķēšana (un pasīvā smēķēšana) grūtniecības laikā gandrīz simtkārt paaugstina priekšlaicīgu dzemdību, abortu vai augļa nāves risku.
Smēķēšana ir veselības un ekonomikas jautājums. Latvijas iedzīvotāji tabakas izstrādājumiem (legāliem un kontrabandas) gadā tērē 380 miljonus latu – gandrīz tikpat, cik Latvijas valsts tērē veselības aprūpei, portālam "tvnet.lv" norāda Pēteris Apinis.
Eiropas Savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24–32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk ir tabakas sekas.
"Visas diskusijas par iespējām ekonomēt 6–8 miljonus latu no kompensējamiem medikamentiem ir tukša mēles kulstīšana, ja mēs valstiski nesamazinām iedzīvotāju resursu, finanšu un veselības tēriņus no tabakas," portālam "tvnet.lv" atzīmē Latvijas Ārstu biedrības prezidents.
Pēteris Apinis/ Foto: LETA
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
