IIN un veselības aprūpes sasaiste nenovērsīs ēnu ekonomiku
"Nemitīgi runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu. Latvijā vislielākā ēnu ekonomikas daļa sastāv no minimālās algas vai tai pietuvinātas alga plus vēl kaut kas. Pret to šī koncepcija nav zāļu," situāciju raksturoja LDDK pārstāvis.
Leiškalns skaidroja, ka, piemēram, par mikrouzņēmuma darbinieku tiek samaksāts IIN "pildspalvas gala lielumā" un šādā gadījumā veselības budžetam tiek maza summa. Taču gan tie, kas iemaksājuši ļoti mazu nodokli, gan arī tie, kas maksājuši no lielas algas, saņems vienādu pakalpojumu.
"Ja cilvēks apzinās, ka no viņa gadā tiek paņemti 1000 lati, bet no otra tiek paņemti, labākajā gadījumā, pieci vai desmit lati, bet pakalpojumu viņi saņem vienādu, tad ir lielas problēmas tiem, kas maksājuši lielo algu, jo viņi tiek nolikti vienotā rindā, vienā sistēmā," sacīja Leiškalns.
Vienlaikus viņš atzina, ka šajā gadījumā nevar dalīt cilvēkus pēc pazīmes "tu maksā vairāk, tu mazāk". Briti savulaik to mēģinājuši, bet nekas labs neesot sanācis. "Nav iespējams pateikt, ka tam, kurš no pilnas algas maksā vairāk IIN, būs labāks pakalpojumus, kā tas ir sociālās apdrošināšanas gadījumā, kur pakalpojums atbilst iemaksai," skaidroja Leiškalns.
Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene (V) pauda viedokli, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas sasaiste ar nodokļu nomaksu ir liela motivācija maksāt nodokli, kas ir pierādījies lielākajā daļā Eiropas valstu un ko atzinusi arī Lietuva un Igaunija.
LDDK atbalsta maksājuma par veselību ieviešanu, bet uzskata, ka ir nepieciešams fiksēts, visiem vienāds maksājums. Tiem, kas ir darba spējīgi, bet kuriem nav attaisnojuma, kāpēc viņi nemaksā, būtu jāmaksā 20 lati, bet par pārējiem maksātu valsts. Pretī LDDK prasa vēl papildus par pieciem procentpunktiem samazināt algas nodokli. "Šis ir daudz labāks risinājums ēnu ekonomikas mazināšanai, nodokļu maksāšanas motivācijai un pienesuma budžetam nodrošināšanai," viedokli pauda Leiškalns.
Tam gan nepiekrīt veselības ministre, kura iebilda, ka fiksēts maksājums ir "absolūti pretrunā" ar veselības aprūpes pamata principiem, kas balstās uz solidaritāti. Viņas ieskatā, šāds vienāds maksājums visiem nav pieņemams.
"Šodien no tā, ka viens cilvēks maksā nodokļus no 1000 vai 2000 latiem, bet neiet pie ārsta, jo nodrošina ar savu dzīvesveidu sev veselību, tiek samaksāts par pieciem vai septiņiem citiem cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu. Ja mēs šo principu pārkāpjam un pasakām, ka divi miljoni iedzīvotāju katrs samaksās 20 latus, mēs dabūsim 40 miljonus latu," teica veselības ministre. Viņa skaidroja, ka veselības budžets pašlaik ir 460 miljoni latu, kas ir divreiz par maz.
Kā ziņots, Veselības ministrija izstrādājusi obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, kas paredz valsts finansēto veselības aprūpes pieejamību sasaistīt ar IIN maksāšanu. Saskaņā ar koncepciju personas, kuras nemaksā "veselības nodokli" un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu 20 latus.
Neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un konkrētu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšana un ārstēšana.
Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kuri saņems valsts finansētu veselības aprūpi tādā pat apmērā kā nodokļa maksātāji. Attaisnoto nodokļu nemaksātāju grupā ietilpst bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, viens no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trīs gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, bezdarbnieki ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas, personas ieslodzījuma vietās, politiski represētās personas un citi.
Šīs izmaiņas vēl būs jāatbalsta valdībā un parlamentā. Veselības ministre domā, ka reforma tiks atbalstīta un izmaiņas varētu stāties spēkā nākamā gada jūlijā.
Rīga, 19.jūl., NOZARE.LV.
Foto:Stock.XCHNG
