Iedzīvotāji apzinās depresijas smagās sekas, taču nemeklē palīdzību pie speciālista
75% respondentu apgalvo, ka ar depresiju tikuši galā paši. Šī situācija sakrīt arī ar pašu ārstu sacīto - pārsvarā depresija paliek nepamanīta un netiek ārstēta. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, prof. Elmārs Rancāns: "Šajos rezultātos spilgti iezīmējas cilvēka psiholoģijai raksturīgie kontrasti: teorētiska sapratne par konkrēto problēmu - apzinos, ka slimība ir nopietna, bet saskaroties ar to personīgi, ir tendence noliegt īstenību, neapzināties situācijas nopietnību, novilcināt vēršanos pie speciālista. Sabiedrība it kā ir informēta, bet rīcība neseko. Manuprāt, šo situāciju lielā mērā ietekmē esošie aizspriedumi un stigma par depresijas ārstēšanas metodēm."
Aptaujātie respondenti norādījuši, ka, viņuprāt, pārsvarā depresija skar radošo profesiju pārstāvjus - māksliniekus, mūziķus un dzejniekus. Taču Rancāns atgādina, ka slimība nešķiro - saskaņā ar pētījumu datiem, Latvijā ik dienas vismaz 120 000 cilvēki sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem, un tie ir visdažādāko profesiju pārstāvji. Būtiski ir arī saprast, ka depresija nav tikai indivīda, bet gan visas sabiedrības kopīga problēma. Šī saslimšana ik gadus Latvijas valstij rada zaudējumus 68 milj. LVL apmērā.Šī summa nav salīdzināma ar to niecīgo veselības budžeta daļu - 0,25 milj LVL, kuri šobrīd tiek novirzīti depresijas ambulatorajai aprūpei (vizītes pie speciālistiem, medikamenti).
RSU PNK un LPA veiktās aptaujas dati liecina, ka 66% aptaujāto uzskata - depresija rodas traģiska dzīves negadījuma vai tuvinieka nāves rezultātā. Kā norāda LPA prezidents Elmārs Tērauds, nevar noliegt, ka šādi notikumi provocē depresijas attīstību tai cilvēku grupai, kurai uz to ir nosliece. Šeit valstij svarīgi ir rūpēties par palīdzības pieejamību krīzes situācijās, kā arī atbilstošu finansējumu ambulatorās palīdzības saņemšanai. Taču vienlīdz svarīgi ir arī turpināt sabiedrības izglītošanu par depresiju un tās ārstēšanu, lai cilvēki, nonākuši depresijā, apzinātos, ka palīdzība ir pieejama. E.Tērauds: "Iespējams, pateicoties daudzajām publikācijām dažādos žurnālos, vairāk kā puse jeb 52% aptaujāto nenovērtē depresijas kā diagnozes nopietnību un uzskata, ka to var izārstēt ar atpūtu, iegādājoties košu apģērbu vai arī - ka tā pāries pati no sevis. Šāda "ārstēšanās" nav nedz medicīniski pierādīta, nedz efektīva. Gluži otrādi - profesionāli neārstēta depresija noved pie depresijas padziļināšanās, dzīves kvalitātes mazināšanās, darbanespējas, un sliktākajā gadījumā -pat pašnāvības."
Mediķi aicina cilvēkus nebaidīties depresijas gadījumā laicīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, lai saņemtu atbilstošu, profesionālu palīdzību un tādējādi novērstu depresijas sekas - dzīves kvalitātes pasliktināšanos, darbanespēju un dzīvildzes samazināšanos.
Speciālistu sarakstu, depresijas pašnovērtēšanas testu un citu izsmeļošu informāciju par saslimšanu, meklēt Latvijas Psihiatru asociācijas un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras izveidotajā mājaslapā www.depresija.lv
Pētījums veikts izmantojot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas SIA "Predicta" interneta pētījumu paneli "eSample". Pētījums veikts no šī gada 28.marta līdz 3.aprīlim un tajā aptaujāti 659 Latvijas iedzīvotāj, vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Informāciju sagatavoja Sabīne Puķe, Latvijas Psihiatru asociācijas sabiedrisko attiecību konsultante
Foto: Pilseta24.lv
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
